Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar pašizaugsmi atkarībā no uztvertā stresa un iekšējās motivācijas līmeņa

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot un izvērtēt stresa pārvarēšanas stratēģiju saistību ar pašizaugsmi atkarībā no uztvertā stresa un iekšējās motivācijas līmeņa. Pētījumā piedalījās 232 dalībnieki vecumā no 19 līdz 63 gadiem (M=34,35; SD=10,62). Pētījuma ietvarā tika veikta personīgās izaugsmes iniciatīvas aptaujas lingvistiskā adaptācija un izmantotas jau pieejamās aptaujas: “Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja”; “Uztvertā stresa skala”; “Iekšējās motivācijas aptauja”. Pētījumā tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un pašizaugsmi dažādos uztvertā stresa un iekšējās motivācijas līmeņos, un moderatora mainīgie ietekmē stresa stratēģiju izvēli. Tika secināts, ka pašizaugsmes veicināšanai būtiskākā ir aktīvas pārvarēšanas stratēģija un to papildina pārējās stratēģijas.

The objective of the study is to clarify and assess the correlation of coping strategies with personal growth depending on perceived stress and the level of internal motivation. The study sample consisted of 232 participants aged from 19 to 63 (M=34.35; SD=10.62). Within the framework of the study, a linguistic adaptation of the Personal Growth Initiative Scale – II, (Robitschek, 2008) was performed and the following surveys were used: The COPE Inventory; Perceived Stress Scale; Intrinsic Motivation Inventory. It was determined during the study that a statistically significant positive correlation exists between stress management strategies and personal growth at different levels of stress and internal motivation, and moderator variables affect the selection of stress strategies. The conclusion was made that an active coping strategy is the most important strategy for the promotion of personal growth, and other strategies are used to supplement it.