Zur Kurzanzeige

dc.contributor.advisorSebre, Sandra Beatrice
dc.contributor.authorFomina, Veronika
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
dc.date.accessioned2021-07-02T01:05:29Z
dc.date.available2021-07-02T01:05:29Z
dc.date.issued2021
dc.identifier.other83580
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/55739
dc.description.abstractŠī maģistra darba mērķis ir noskaidrot kādas ir saistības starp ekrānierīču lietošanas paradumiem darba laikā, darba slodzi, darba stresu un stresa pārvarēšanas stratēģijām, kā arī noskaidrot kādā mērā darba slodze, darba stress un stresa pārvarēšanas stratēģijas prognozē katru no ekrānierīču aktivitātēm darba laika. Pētījuma piedalījās 100 dalībnieku, visi algotu darbu strādājoši, dažādos amatos. No tiem bija 69 sievietes un 31 vīrietis, vecumā no 20 līdz 60 gadiem, vidējais vecums 35 gadi. Pētījumā tika izmantota Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja «The COPE Inventory» (Carver, Scheier & Weintraub, 1989) un Uztvertā stresa skala «Perceived stress scale», (Cohen, Kamarck & Mermelsten, 1983), kā arī šī maģistra darba ietvaros izveidotā aptauja Ekrānierīču lietošanas paradumi darba laikā «Screen device usage habits at work», (Fomina, 2021). Darba slodzes noteikšanai respondentiem tika uzdoti divi jautājumi par faktisko un subjektīvo darba slodzi. Pētījuma rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgas saistības starp ekrānierīču lietošanas paradumiem darba laikā un stresa pārvarēšanas stratēģījām, un, starp uztvertu darba slodzi un stresa pārvarēšanas stratēģijām. Šī pētījuma ietvaros netika atrastas saistības starp ekrānierīču lietošanas paradumiem darba laikā ar darba slodzi un darba stresu. Regresijas analīze uzrādīja, ka Uz problēmu orientēta stratēģija pozitīvi prognozēja Informācijas iegūšanu izklaides nolūkos un Informācijas iegūšanu darba nolūkos. Izvairīšanas stratēģijā pozitīvi prognozēja ekrānierīču izmantošanu Izklaidei un Informācijas iegūšanai izklaides nolūkos.
dc.description.abstractThe aim of this master’s thesis was to examine the relationships between screen device usage habits at work, workload, work stress and coping strategies. The participants were 100 employees working in various professions, 69 females and 31 males, aged from 20 to 60, with average age of 35 years. Participants completed the coping strategy survey The COPE Inventory (Carver, Scheier & Weintraub, 1989), «Screen device usage habits at work» (Fomina, 2021) and «Perceived stress scale (PSS), (Cohen, Kamarck & Mermelsten, 1983). To determine the workload, the respondents were asked two questions about actual workload and perceived workload intensity. The research results showed a statistically significant relationship between the use of screen devices at work and coping strategies, and, perceived workload and coping strateģies. This study did not find an association between screen usage habits at work with workload and work stress. The Problem-oriented coping strategy positively predicted the acquisition of Information for entertainment purposes and the acquisition of Information for work purposes. The Avoidance strategy positively predicted the use of display devices for Entertainment and Information acquisition for entertainment purposes.
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectPsiholoģija
dc.subjectekrānierīču lietošanas paradumi
dc.subjectdarba stress
dc.subjectdarba slodze
dc.subjectstresa pārvarēšanas stratēģijas
dc.titleEkrānierīču lietošanas paradumu darba laikā saistība ar darba slodzi, darba stresu un stresa pārvarēšanas stratēģijām
dc.title.alternativeThe Connection between Screen Device Usage Habits at Work in Relation to Workload, Work Stress and Coping Strategies
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/masterThesis


Dateien zu dieser Ressource

Thumbnail

Das Dokument erscheint in:

Zur Kurzanzeige