Skolotāju autonomijas izjūtas, pašefektivitātes un emocionālās izdegšanas saistība attālināto mācību situācijā

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija teorētiski un praktiski izpētīt savstarpējās saistības starp skolotāju autonomijas izjūtu, skolotāju pašefektivitāti un emocionālo izdegšanu skolotājiem, kuri strādā attālināti ārkārtas situācijas laikā. Pētījums tika veikts divās daļās – kvalitatīvajā un kvantitatīvajā. Pētījuma kvalitatīvajā daļā piedalījās 23 vispārizglītojošo skolu skolotāji, savukārt, kvantitatīvās daļas respondenti bija 205 vispārizglītojošo skolu skolotāji, kuri valstī noteiktajā ārkārtas situācijā mācības pasniedz attālināti. Kvalitatīvajā daļā fokusgrupas skolotāji atbildēja uz četriem atvērtiem jautājumiem par savām izjūtām strādājot attālināti. Kvantitatīvajā daļā tika izmantotas trīs aptaujas - Skolotāju autonomijas skala (TAS, Pearson & Hall, 1993), kas tika adaptēta šī pētījuma ietvaros, Norvēģu skolotāju pašefektivitātes skala (NTSES, Skaalvik & Skaalvik, 2007; adaptējusi Virse, 2015) un Maslačas izdegšanas aptauja – Vispārīgā aptauja (MBI-GS, Maslach, Jackson & Leiter, 1996; adaptējusi Caune, 2004). Pētījuma kvalitatīvās daļas rezultāti norāda, ka skolotāju fokusgrupā, raksturojot savas izjūtas strādājot attālināti ārkārtas situācijas laikā, visbiežāk pieminētās satura vienības atbilst emocionālās izdegšanas izsīkuma kategorijai, kā arī tika secināts, ka lielākā daļa no satura vienībām minētas negatīvā kontekstā. Kvantitatīvās daļas rezultāti liecina, ka pētāmajā skolotāju izlasē pastāv saistības starp skolotāju autonomijas, skolotāju pašefektivitātes un emocionālās izdegšanas faktoriem. Pētījuma skolotāju izlasē skolotāju autonomijas faktoru - mācību programmas noteikšanas autonomija prognozē tādi skolotāju pašefektivitātes faktori, kā disciplīnas saglabāšana, sadarbība ar kolēģiem un vecākiem, tikt galā ar pārmaiņām un izaicinājumiem, kā arī emocionālas izdegšanas faktori, izsīkums un profesionālā efektivitāte. Savukārt, vispārējo mācīšanas autonomiju prognozē tādi skolotāju pašefektivitātes faktori, kā disciplīnas saglabāšana, tikt galā ar pārmaiņām un izaicinājumiem, kā arī emocionālas izdegšanas faktors profesionālā efektivitāte. Balstoties uz kvalitatīvās analīzes rezultātiem, tika noskaidrots, ka emocionālās izdegšanas faktoru – izsīkums prognozē tādi skolotāju pašefektivitātes faktori, kā izglītības pielāgošana individuālām skolēna vajadzībām, sadarbība ar kolēģiem un vecākiem, kā arī skolotāju autonomijas faktors – mācību programmas noteikšanas autonomija.

The aim of the study was to theoretically and practically explore the relationship between teacher autonomy, teacher self-efficacy and emotional burnout for teachers, that are teaching remotely during emergency situation. The study was conducted in two parts - qualitative and quantitative. In qualitative part of the research, participated 23 general education teachers, but in quantitative part of the study respondents were 205 general education teachers, who have been teaching remotely during emergency situation. In qualitative part, focus group answered to four open questions about their feelings, while teaching remotely. In quantitative part of the research three surveys were used: Teaching Autonomy Scale (TAS, Pearson & Hall, 1993), adapted within the framework of this study, Norwegian Teacher Self-Efficiency Scale (NTSES, Skaalvik & Skaalvik, 2007; adapted in Latvian by Virse, 2015) and Maslach Burnout Inventory - General Survey (MBI-GS, Maslach, Jackson & Leiter, 1996; adapted in Latvian by Caune, 2004). Results of the qualitative part of the study indicate, that focus group of teachers, describing their feelings while teaching in emergency remote situation, the most corresponding of the mentioned content units, was emotional burnout exhaustion category, as well as most of the content units was mentioned in negative context. The results of the quantitative part showed relationship between teacher autonomy, teacher self-efficacy and emotional burnout factors in the studied sample of teachers. In the study sample, teacher autonomy factor - curriculum autonomy, was predicted by teacher self-efficacy factors, such as maintaining discipline, cooperation with colleagues and parents, coping with change and challenges, and emotional burnout factors – exhaustion and professional effectiveness. General teaching autonomy in the studied sample of teachers was predicted by teacher self-efficacy factors, such as maintaining discipline, coping with change and challenges, as well as by emotional burnout factor – professional effectiveness. Based on qualitative analysis, it was established that emotional burnout factor – exhaustion was predicted by teacher self-efficacy factors, such as adapting education to individual student needs, cooperation with colleagues and parents, as well as teacher autonomy factor- curriculum autonomy.