Kiberdrošības rīcībpolitikas pārvaldība Latvijā

Abstract

Bakalaura darba “Kiberdrošības rīcībpolitikas pārvaldība Latvijā” mērķis ir identificēt galvenās problēmas Latvijas kiberdrošības rīcībpolitikas pārvaldības modelī un noskaidrot, vai daļēji centralizēts kiberdrošības rīcībpolitikas pārvaldības modelis ir piemērotākais kiberdrošības rīcībpolitikas pārvaldības modelis Latvijai. Pētījumā tiek izmantots kvalitatīva pētījuma dizains, kura ietvaros tiek veikta gadījuma analīze. Darbā tika izmantota dokumentu analīze, ar kuras starpniecību tika analizēts Latvijas kiberdrošības stratēģijā 2019.–2022. gadam ietverto uzdevumu procentuāls sadalījums pret kiberdrošības pārvaldībā iesaistītajām pusēm, analizēti statistikas dati par jaunākajām kiberdraudu tendencēm Latvijas kibertelpā, kā arī veiktas padziļinātās, daļēji strukturētās intervijas ar kiberdrošības pārvaldībā un īstenošanā iesaistītajiem dalībniekiem un organizācijām, lai identificētu pašreizējā pārvaldības modeļa vājās puses. Darba teorētisko pamatu veido centralizētas un decentralizētas pārvaldības teorijas, kas kalpo par tālāko analīzes pamatu darba empīriskajai daļai. Pētījumā tiek identificētas būtiskas kiberdrošības rīcībpolitikas pārvaldības problēmas, kuras iespējams risināt, uzlabojot pārvaldības modeli. Pētījums primāri ir saistošs Latvijas kiberdrošības rīcībpolitikas veidotājiem un pārvaldībā iesaistītajām institūcijām.

The aim of the Bachelor's Thesis “Cybersecurity policy governance in Latvia” is to identify the main challenges in the Latvian cybersecurity policy governance model and to find out whether a partly centralized Cybersecurity Policy Governance model is the most appropriate cybersecurity policy governance model in Latvia. The study uses a qualitative study design and carries out a case study using document analysis and analyzing the percentage of tasks included in the Latvian Cybersecurity Strategy 2019-2022 against those involved in cybersecurity governance, analyzing statistical data on the latest cyber threat trends in Latvian cyberspace, as well as in-depth, semi-structured interviews with cybersecurity governance actors and organizations involved in the governance and implementation of cybersecurity to identify the weaknesses of the current governance model. The theoretical basis of the work is composed of centralized and decentralized governance theories, which serve as the basis for further analysis for the empirical part of the work. The study identifies significant challenges to govern cybersecurity policy that can be addressed to improve the governance model. The study can be primarily used by Latvian cybersecurity policymakers and authorities involved in the governance process.