Elektorālo protestu kontekstu un rezultātu sakarības. Salīdzinoša primārās izpētes analīze

Abstract

Elektorālo protestu tēma pēdējā laikā ir aktualizējusies. Attiecīgi, rodas jautājums, kā protesta konteksts ietekmē protesta rezultātu. Teorētiskā pieeja primāri balstās uz Lipseta modernizācijas teoriju. Empīrisko bāzi veido elektorālie protesti, kas kopš 2000. gada notika 8 pēcpadomju valstīs. Situācija atlasītājas valstīs 5 gadu periodā pirms protestiem ir analizēta pēc vairākiem kritērijiem. Pētījums ir parādījis, ka modernizācijas līmenim nav būtiskas saistības ar protestu rezultātiem, kurus galvenokārt ietekmē faktoru kombinācija, un īpaši autokrātijas un režīma konsolidācijas līmenis valstī, kā arī atsevišķo aktoru lēmumi. Pētījuma rezultāti būs noderīgi, lai prognozētu turpmāko elektorālo protestu rezultātus un to potenciālo nozīmi demokratizācijas procesā kopumā.

The subject of electoral protests has become topical in the recent. Therefore, the question of how the protest context influences the protest outcome arises. Theoretical approach is mostly based on Lipset’s modernization theory. The empirical base consists of electoral protests that occurred in 8 Post-Soviet countries since 2000. Selected countries are has been analyzed as per several criteria during 5 year pre-protest period. The research demonstrates that modernization level has no significant correlation with protests outcome, which is impacted primarily by the extent of autocracy and consolidation of the relevant regime as well as decisions of individual decision makers. The research outcome shall be useful for forecasting prospective effectiveness of electoral protests, and their potential weight in democratization process.