ES un ASV kiberdrošības politikas veidošanas salīdzinājums laika posmā 2016.-2020. gadam

Abstract

Darbā tiek aplūkotas ES un ASV kiberdrošības politikas izmaiņas laika posmā 2016.-2020.gadam. Kā mērķis tiek izvirzīta kiberdrošības politikas veidošana ASV un ES pēc 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām, lai noskaidrotu, kā un vai attiecīgais notikums ir ietekmējis. Lai to paveiktu, tiek izvirzīti vairāki darba uzdevumi, t.sk. ASV un ES kiberdrošības politikas analīze laika posmā 2016.-2020.gadam. Izpētes jautājums: kā kiberuzbrukums 2016.gada ASV vēlēšanām ir izmainījis ASV un ES kiberdrošības politiku personas datu aizsardzības, tīmekļa lapu darbības un IT drošības un elektroniskā pasta drošības jomās, uz kuru tiek gūta atbilde. Bakalaura darba teorētiskajai bāzei ir izvēlēta drošībiskošanas teorija. Noslēgumā tiek secināts, ka izmaiņām politikā, par prioritāro iemeslu nav kalpojis tikai uzbrukums ASV 2016. gada vēlēšanām, bet papildus notikumi katrā teritorijā konkrētajā laika posmā.

The research paper looks at changes in EU-US cybersecurity policy over the period 2016-2020. The goal of research paper is developing cybersecurity policies in the US and EU following the 2016 US presidential elections, to see how the event in question has affected the development of the policy. To do this, several research tasks are being raised, including, analysis of the US and EU Cybersecurity Policy from 2016-2020. Research question: How 2016 US elections cyber attack have changed the US and EU cybersecurity policy in the fields of personal data protection, webpage handling and IT security, and e-mail security. In order to find an answer to the research question, the theoretical basis of securitization theory has been chosen. It is concluded that cyberattack on US elections has not been the primary cause for policy change, but that additional events in each area over a given period have made an impact as well.