Priekšstati par cilvēku tirdzniecību un seksuālo ekspluatāciju Latvijā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Priekšstati par cilvēku tirdzniecību un seksuālo ekspluatāciju Latvijā”. Tā mērķis ir noskaidrot, kādi priekšstati saistībā ar cilvēku tirdzniecību un seksuālo ekspluatāciju pastāv Latvijas sabiedrībā. Balstoties uz teoriju un iepriekš veiktiem pētījumiem, tika izvirzītas hipotēzes un veikts kvantitatīvs pētījums, izmantojot tiešsaistes anketēšanas metodi. Darba pirmajā nodaļā tiek sniegts cilvēku tirdzniecības jēdziens un tam raksturīgie parametri, otrajā tiek aplūkota seksuālā ekspluatācija kā aktuālākā cilvēku tirdzniecības forma Latvijā un tās ietekme uz indivīdu un sabiedrību. Trešajā nodaļā aplūkots sociālais konstrukcionisms, kas skaidro priekšstatu veidošanos, kā arī modernā seksisma ietekme uz to. Aplūkoti ir arī iepriekš veikti pētījumi, kuri pamato izvirzītās hipotēzes. Tam seko metodoloģijas, rezultātu, diskusijas un secinājumu nodaļas. Kopumā pētījumā tiek secināts, ka iedzīvotāju priekšstati par cilvēku tirdzniecību un seksuālo ekspluatāciju Latvijā ir vērtējami kā patiesi – maldīgie priekšstati lielākoties tiek noraidīti. Galvenais faktors attiecībā uz priekšstatu veidošanos par cilvēku tirdzniecību un seksuālo ekspluatāciju ir problēmas izpratne. Tikai viena no pētījumā izvirzītajām hipotēzēm pilnībā apstiprinājās – vīrieši maldīgus priekšstatus par seksuālo ekspluatāciju uzrāda biežāk nekā sievietes.

The subject of this bachelor thesis is “Views on Human Trafficking and Sexual Exploitation in Latvia”. The objective of this study is to find out what perceptions of human trafficking and sexual exploitation are the most common within Latvian society. Based on theory and previous research, hypotheses were formed, and a quantitative study was conducted using an online survey research method. The first chapter presents the concept of human trafficking and its characteristics, the second chapter views sexual exploitation as the most common form of human trafficking in Latvia and its impact on an individual and society. The third chapter views social constructionism, which explains the way of how perceptions are formed, as well as the influence of modern sexism on those perceptions. Previous research is also presented, grounding the hypotheses. This is followed by chapters of methodology, results, discussion, and conclusions. In general, the study concludes that the population's perceptions of human trafficking and sexual exploitation in Latvia can be assessed as true – misconceptions are mostly rejected. A key factor in shaping perceptions of human trafficking and sexual exploitation is the understanding of the problem. Only one of the hypotheses in the study was fully confirmed – men are more likely to indicate misconceptions about sexual exploitation than women.