Pilngadību sasniegušu jauniešu pieredzes stāsti par bērnībā piedzīvoto pamešanu novārtā

Abstract

Maģistra darba “Pilngadību sasniegušu jauniešu pieredzes stāsti par bērnībā piedzīvoto pamešanu novārtā” mērķis bija izpētīt bērnu pamešanu novārtā – tās izpausmes, faktorus un ietekmi, balstoties uz pilngadību sasniegušu jauniešu pieredzes stāstiem. Darba teorētiskā bāze ir Marijas Ainsvortas (Mary Ainsworth) un Barbaras Vitingas (Barbara Wittig) izstrādātā izvairīšanās piesaistes teorija un Mareja Bovena (Murray Bowen) ieviestā ģimenes sistēmas teorija. Darbā izmantotas kvalitatīvās pētījuma metodes – daļēji strukturētās padziļinātās intervijas ar sešiem pilngadību sasniegušiem jauniešiem un četras daļēji strukturētās ekspertu intervijas. Papildus tika izmantota daudznozaru sociālo zinātņu izpētes metode – rāmējuma analīze 10 interneta mediju rakstu, par bērnu pamešanu novārtā, analīzei. Pētījuma galvenie secinājumi norāda, ka bērna pamešanas novārtā, kā sociālas parādības, noteicošie faktori ir vecāku pārmērīga alkohola lietošana, vecāku bērnībā gūtā vardarbīgā pieredze, bezdarbs, nabadzība un vecāku grūtības risināt savstarpējos konfliktus. Paliekošā ietekme uz bērnu pēc piedzīvotās pamešanas novārtā iedalās divās grupās. Īslaicīgās sekas, ko raksturo izteikta emocionalitāte, bezmiegs, panikas lēkmes, problēmas mācībās. Savukārt ilgtermiņa sekas – grūtības komunicēt un veidot noturīgas attiecības ar cilvēkiem, kā arī nervu sistēmas traucējumi – intensīva šūpošanās emocionālās spriedzes mazināšanai, nervozas kustības. Atbalsta mehānismi šādiem bērniem iedalās sociālos, psiholoģiskos, ekonomiskos un kulturālos atbalsta mehānismos. Ārpusģimenes nodrošināšana, atbalsts vecākiem, sociālā rehabilitācija, psihologa, psihoterapeita konsultācijas, atbalsta sniegšana līdzcilvēkiem un sabiedrības locekļiem savlaicīgi reaģējot bērna interesēs, lai neļautu problēmām samilzt.

The aim of the master's thesis “Young adult experience stories of being neglected in childhood” was to research child neglect: its manifestations, factors, and impacts, based on young adult experience stories. The theoretical bases of the study is the avoidant attachment theory developed by Mary Ainsworth and Barbara Wittig and the family system theory introduced by Murray Bowen. The study is based on qualitative research methods: semi-structured in-depth interviews with six young adults and four semi-structured expert interviews, as well as a multi-sectoral social science research method – framing analysis of 10 Internet media articles on child neglect. The main findings of the study indicate that, child neglect as a social phenomenon key factors are excessive alcohol use by parents, the violent experience gained in parental childhood, unemployment, poverty and parental difficulties in dealing with mutual conflicts. The lasting effects on the child who have been neglected in childhood are divided into two groups. On the one hand short-term effects – characterized by a high level of emotionality, insomnia, panic attacks, learning problems. On the other hand, the long-term consequences – the difficulty of communicating and developing sustainable relations with people, as well as the problems of the nervous system – intense swinging to relieve emotional tension, nervous movements. Support mechanisms for such children can be divided into social, psychological, economic, and cultural support mechanisms. Out-of-family care, support for parents, social rehabilitation, counselling of a psychologist, psychotherapist, fellow people, and members of society provision support in a timely response to the best interests of the child in order to prevent problems from increasing.