Budžetēšana Latvijas pašvaldībās – prakses analīze un pieeju izmantošanas modelēšana

Abstract

Maģistra darba “Budžetēšana Latvijas pašvaldībās – prakses analīze un pieeju izmantošanas modelēšana” mērķis ir veikt analīzi par budžeta veidošanas pieeju izmantošanu Latvijas pašvaldībās un īstenot citu budžeta veidošanas pieeju izmantošanas iespēju izpēti, noskaidrojot, kura pieeja nodrošina pēc iespējas pilnvērtīgāku iedzīvotāju interešu pārstāvniecību un veicina pašvaldības kopējo attīstību. Teorētisko ietvaru veido publiskā budžeta būtības un teorētiskās attīstības izklāsts, kā arī budžeta cikla, budžetēšanas principu un pieeju izvērsts apraksts. Teorētiskā daļa apkopo gan budžeta veidošanas procesu pētnieku-klasiķu tēzes, gan akadēmiskajā literatūrā pēdējos gados paustās pētnieciskās atziņas. Maģistra darba empīriskā daļa sastāv no četrām secīgām analītiskām daļām. Pirmkārt, teorētiskajā daļā apkopoto budžeta veidošanas pieeju savstarpēja analīze, identificējot pieeju, kuru ir vēlams izmantot budžeta veidošanas procesā. Otrkārt, spēkā esošā un pēc administratīvi teritoriālās reformas beigām plānotā normatīvā regulējuma analīze. Treškārt, 12 Latvijas pašvaldību izdota normatīvā regulējuma izpēte, kā arī šo pašvaldību analīze atbilstoši budžetēšanas caurredzamības un iedzīvotāju iesaistes kritērijiem. Visbeidzot, OECD organizētas aptaujas rezultātu analīze, identificējot vājos punktus, kas var kavēt pāreju uz citas budžeta veidošanas pieejas izmantošanu. Analīzes rezultātā secināts, ka akadēmiskā literatūra par pilnvērtīgāk iedzīvotāju interešu pārstāvošu un kopējo pašvaldības attīstību veicinošu izvirza snieguma budžetēšanas pieeju. Savukārt Latvijas pašvaldības budžeta veidošanas procesā pārsvarā izmanto inkrementālo budžetēšanas pieeju, kas ir papildināta ar uzrādīšanas snieguma budžetēšanu. Bez tā arī secināts, ka analizētās pašvaldības neatbilst budžeta caurredzamības un iedzīvotāju iesaistes kritērijiem.

The aim of the master thesis “Budgeting in Latvian municipalities – analysis of practice and modelling of the use of approaches” is to analyse the use of budgeting approaches in Latvian municipalities and to investigate the possibilities of using other budgeting approaches, finding out which approach ensures the fullest possible representation of citizens’ interests and contributes to the overall development of the municipality. Theoretical framework consists of an outline of the nature and theoretical development of the public budget, as well as an extended description of the budgeting principles and approaches. Theoretical part summarises both the findings of researchers-classics of budgeting processes and the research findings expressed in the academic literature in recent years. The empirical part consists of four consecutive analytical parts. First, a mutual analysis of the budgeting approaches summarised in the theoretical part, identifying which approach is preferable to use in the budgeting process. Secondly, an analysis of the existing and planned regulatory framework after the administrative-territorial reform. Thirdly, a study of the regulatory framework issued by 12 Latvian municipalities, as well as an analysis of these municipalities according to the criteria of budgeting transparency and citizen participation. Finally, an analysis of the results of a survey organized by the OECD, identifying weaknesses that may hinder the transition to a different budgeting approach. Analysis concludes that the academic literature identifies the performance budgeting approach as the most representative of citizens’ interests and conducive to overall development of municipalities. However, Latvian municipalities mostly use the incremental budgeting approach which is supplemented with the presentational performance budgeting. In addition, it is also concluded that the municipalities analysed do not meet the criteria of budget transparency and citizen participation.