Pierādījumu pieļaujamība kriminālprocesā un tās ietekme uz pamattiesībām

Abstract

Pierādījumu pieļaujamības kritēriju neievērošana veido tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu un kavē krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Tādēļ šā darba mērķis ir apskatīt raksturīgākās problēmas, kas saistītas ar pierādījumu pieļaujamības kā personas pamattiesību aizsardzības līdzekļa ievērošanu kriminālprocesā. Darba uzdevums ir izpētīt pierādījumu pieļaujamību regulējošo tiesību normu piemērošanu praksē, kā arī piedāvāt autora redzējumu uz konstatēto problēmu risinājumiem. Pētījuma gaitā tika izdarīts secinājums, ka pastāv pierādījumu pieļaujamības regulējuma robi, kas praksē var būtiski ietekmēt tiesības uz taisnīgu tiesu un citas personas pamattiesības, it sevišķi pirmstiesas procesā un personām realizējot savas tiesības piedalīties pierādīšanā. Tāpēc darbā tiek izvirzīti ierosinājumi konstatēto trūkumu novēršanai.

Failure to comply with the criteria of admissibility of evidence breaches the right to a fair trial, as well as obstructs a fair regulation of criminal legal relations. Hence, the aim of this Thesis is to clarify typical problems regarding observance of admissibility of evidence as a mean of protection of one’s fundamental rights in criminal proceedings. The task of this Thesis is to examine application of norms of law regulating admissibility of evidence, and therefore to propose Author’s opinion on solving of the encountered problems. It has been concluded that there are regulatory gaps of admissibility of evidence, which could sufficiently diminish the right to a fair trial and other fundamental rights, especially in a pretrial process and regarding the balance of arms. Therefore, improvements of the identified issues are proposed in this Thesis.