Autostāvvietu noteikumu iekļaušanas pašvaldību saistošajos noteikumos pieļaujamība un iespējamie problēmjautājumi patērētāju tiesību aizsardzības kontekstā

Abstract

Autostāvvietas noteikumu iekļaušana pašvaldību saistošajos noteikumos ir maz analizēta un pētīta, nepastāvot nostiprinātai praksei par pašvaldības kompetenci un rīcības brīvību, veidojot pašvaldību saistošo noteikumu saturu. Darba mērķis ir pierādīt nepieciešamību nošķirt publisko un privāto tiesību nozari autostāvvietu pakalpojumu sniegšanas jomā efektīvas patērētāju tiesību aizsardzības nolūkā. Mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi ir: 1.pašvaldību kompetences analīze, izdodot pašvaldību saistošos noteikumus; 2.patērētāju tiesību aizsardzības analīze un tās nozīme Eiropas Savienības un nacionālajā kontekstā; 3.juridiskās literatūras, normatīvo aktu, tiesu prakses un valsts pārvaldes iestāžu viedokļu izpēte un analīze; 4. publisko un privāto tiesību mijiedarbības problemātikas praksē analīze.

Inclusion of unfair contract terms in the binding regulations of municipalities has been little analyzed and studied without the established practice of municipal competence and discretion in developing the content of the binding regulations of the local government. The aim of the work is to demonstrate the need to distinguish the difference between public and private law for the purpose of effective consumer protection. The tasks to be achieved are: 1.analysis of the competence of the local government by issuing binding regulations of the local government; 2.an analysis of consumer protection rights and its role in the European Union and national context; 3.studying and analyzing the opinions of legal literature, normative acts and state administration institutions; 4.analysis of the problems of the interaction of public and private law in practice.