Labticības principa izpratne un piemērošana maksātnespējas procesā.

Abstract

Darbā tiek aplūkota labticības principa izpausme dažādās fiziskās personas maksātnespējas procesa stadijās, lai konstatētu iespējamās nepilnības tiesiskajā regulējumā vai tā piemērošanā praksē. Tādējādi darbā padziļinātākai izpētei tika izvirzīta to jautājumu analīze, par kuriem pastāv dažāds viedoklis, vienlaikus aplūkojot plānoto grozījumu iespējamo ietekmi uz turpmāko maksātnespējas procesa norises gaitu. Līdz ar to sākotnēji bija nozīmīgi konstatēt maksātnespējas procesam raksturīgo jēdzienu un principu saturu, kas veicināja atbilstošas izpratnes veidošanos. Gala rezultātā darbā tiek konstatētas labticības principa atšķirības no Civillikuma 1. pantā noteiktā labas ticības principa, nošķirtas labticības principa piemērošanas robežas katrā maksātnespējas procesa stadijā, sniegti ieteikumi attiecībā uz Maksātnespējas likumā paredzētajiem ierobežojumiem un parādniekam papildu nosakāmiem pienākumiem, kā arī norādīta nepieciešamība vērtēt pārkāpumu būtiskumu individualizēti, ievērojot samērīgumu. Tāpat tika sniegts autores skatījums par parādnieka rīcību ar viņam pieejamajiem naudas līdzekļiem, tostarp sniedzot autores vērtējumu par uzturēšanas izdevumiem un ienākuma jēdzienu. Atslēgvārdi: fiziskās personas maksātnespējas process, labticības princips, parādnieka ienākumi, maksātnespējas procesa pasludināšanas vai saistību dzēšanas pasludināšanas ierobežojumi.

The goal of Master thesis is to examine expression of the principle of good faith in various stages of the insolvency proceedings of a natural person to identify possible issues in the legislation or application in practice. Therefore, more detailed research of the issues was conducted on questions which have different views, while simultaneously looking how planned amendments possibly could impact future progress of the insolvency proceedings. Initial goal was to establish significant content of concepts and principles in insolvency proceedings, which contributed to development of an appropriate understanding. As a result, in Master thesis distinction is made between the principle of good faith and the principle of good faith in article 1 of the Civil Law in each stage of the insolvency proceedings, provided recommendations regarding intended limitations in the Insolvency law and the additional defined obligations of the debtor, as well as pointed out the need to evaluate the materiality of the infringement in an individualized manner and compliance with proportionality principle. Likewise, the author provided the view on debtor's actions with the funds available to him, including the author’s valuation on costs of maintenance and and the concept of income. Keywords: the insolvency process of a natural person, the principle of good faith, the debtor's income, the restrictions on declaring insolvency proceedings or the discharge of liabilities.