Cilvēktiesību aizsardzība algoritmiskās profilēšanas ietvaros

Abstract

Informācijas sabiedrībā lēmumu pieņemšana arvien biežāk tiek deleģēta algoritmiem, kas, interpretējot datus, rekomendē noteikta lēmuma pieņemšanu, bet citreiz pat pieņem gala lēmumu bez cilvēka iesaistes. Algoritmiskā profilēšana ir secinājumu izdarīšanas metode, kas identificē korelācijas datu kopās, lai noteiktu subjektu klasificētu kā grupas dalībnieku. Profilēšanas tehnoloģiju izmantošana ir viens no daudzsološākajiem veidiem, kā efektīvi izmantot Lielo datu sniegtās iespējas publiskajā un privātajā sektorā, tādējādi ietekmējot ne tikai konkrētu indivīdu, bet arī sabiedrību kopumā. Šajā darbā tiek analizēti problēmjautājumi, kas izriet no algoritmiskās profilēšanas cilvēktiesību aizsardzības kontekstā, kā arī ar šiem jautājumiem saistītie risinājumi.

In the information society, decision-making is increasingly delegated to algorithms that, when interpreting data, recommend a particular decision, but sometimes even make a final decision without human intervention. Algorithmic profiling is a method of drawing conclusions that identifies correlations in data sets to classify a subject as a member of a group. The use of profiling technologies is one of the most promising ways to make effective use of the opportunities offered by Big Data in the public and private sectors, thus affecting not only individuals but also society as a whole. This paper analyzes the issues arising from the algorithmic profiling in the context of human rights protection, as well as the solutions related to these issues.