Эволюция орбит комет

Abstract

Latvijas Valsts universitātes Astronomiskās observatorijas vadītājs, profesors, Latvijas PSR nopelniem bagātais zinātnes darbinieks Kārlis Šteins (1911 – 1983) nodarbojās ar komētu orbītu pētniecību. Viņš pētīja komētu difūziju – mazu izmaiņu uzkrāšanos orbītas parametra – lielās pusass apgrieztajās vērtībās. Izmaiņu galvenais cēlonis ir Jupitera gravitācijas spēks. Kopā ar līdzstrādniekiem viņš modelēja daudzu komētu orbītas un noteica, kā Jupitera gravitācijas spēks ietekmē lielo pusasu apgrieztos lielumus un vēl vienu orbītas parametru – perihēlija attālumu. Viņi ieguva un atrisināja diferenciālvienādojumu, kas apraksta komētu difūziju. Pētījumos K. Šteins atklāja jaunas orbītu parametru statistiskās sakarības, kas literatūrā pazīstamas kā komētu difūzijas likumi un reizēm tiek saukti viņa vārdā: 1) difūzijas dēļ komētām ar mazu lielo pusasi ir mazāks orbītas plaknes slīpums. Šīs orbītas koncentrējas ap Jupitera orbītas plakni; 2) komētu orbītām ar lielāku perihēlija attālumu vidēji ir mazāka ekscentricitāte; 3) vairāk ir tādu jauno komētu, kam ir mazāks orbītas perihēlija attālums. K. Šteins būtiski papildināja iepriekš izvirzīto nīderlandiešu astronoma Adriana Vurkoma (1915 – 1991) komētu difūzijas teoriju. Aptuveni desmit gadu laikā K. Šteina veiktie komētu kosmogonijas pētījumi tika apkopoti zinātņu doktora disertācijā „Komētu orbītu evolūcija”, kuru viņš sekmīgi aizstāvēja 1963. gada 27. decembrī PSRS Zinātņu akadēmijas Galvenajā astronomiskajā observatorijā Pulkovā un ieguva fizikas un matemātikas zinātņu doktora grādu. Tā bija viena no divām Latvijas PSR periodā astronomijā aizstāvētajām otrās zinātniskās pakāpes – zinātņu doktora disertācijām. Pirmā pakāpe bija fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts. Šeit pirmo reizi publicēts pilns disertācijas teksts. Disertācijā ir 293 lappuses, tā uzrakstīta krievu valodā. Disertācija „Komētu orbītu evolūcija” sastāv no ievada, septiņām nodaļām un literatūras saraksta. Nodaļas ir: 1. Par komētu piederību Saules sistēmai. 2. Zvaigžņu perturbāciju ietekme uz komētu kustību. 3. Lielās pusass apgriezto vērtību vidējās izmaiņas planētu perturbāciju ietekmē. 4. Gandrīz parabolisku komētu difūzija. 5. Lielas perturbācijas. 6. Jupitera grupas komētu sadalījums. 7. Īsperioda komētu relatīvais daudzums. Disertācijas oriģināls glabājas Latvijas Universitātes Muzeja F. Candera un Latvijas astronomijas kolekcijā. Teksts skenēts sadarbības projektā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku 2018. gadā. Maketa (2021. gads) un anotācijas autors ir astronoms, Latvijas Universitātes Muzeja eksperts Ilgonis Vilks.