Lietišķās uzvedības analītiķu un pirmsskolas pedagogu sadarbība bērnu ar autiskā spektra traucējumiem agrīnas intervences īstenošanā

Abstract

Bērnu ar autiskā spektra traucējumiem skaits palielinās, līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par viņu efektīvu izglītošanu. Ir pierādīts, ka agrīna intervence labvēlīgi ietekmē bērnu ar AST attīstību, un palielina nākotnes izredzes gūt panākumus. Kā efektīvākā zinātniski piemērotā metode darbam ar bērniem ar AST ir atzīta lietišķā uzvedības analīze, kura ir piemērota arī darbam grupas apstākļos izglītības iestādēs. Bērnien ar AST ir tesības saņemt kvalitatīvu un atbilstošu izglītību, un lietišķās uzvedības analīzes pielietošana pirmsskolas izglītības iestādēs nodrošinātu bērniem ar AST efektīvu apmācību. Pētījuma tēma ir “Lietišķās uzvedības analītiķu sadarbība ar pirmsskolas pedagogiem bērnu ar autiskā spektra traucējumiem agrīnas intervences īstenošanā”. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir lietišķās uzvedības analītiķu un PII pedagogu izpratne par agrīnu intervenci bērniem ar AST un tās realizēšanu Latvijā, izpētīt, vai šobrīd Latvijā tiek realizēta sadarbība starp šiem speciālistiem, noskaidrot, kādi pastāv šķēršļi sadarbības realizēšanai, un kādi ir būtiskākie ieguvumi veiksmīgas sadarbības īstenošanas. Pētījums pēc metodoloģijas ir neeksperimentāls kvalitatīvais pētījums. Pētījuma dati iegūti daļēji strukturētu interviju veidā, interviju analīze veikta, izmantojot tematisko analīzi. Pētījuma empīrisko bāzi veido 10 uzvedības analītiķi, 10 PII pedagogi, kuru grupā ir bērns/ -i ar AST, un 10 vecāki, kuri audzina pirmsskolas vecuma bērnu/ -nus ar AST. Pētījuma rezultātā autore secina, ka uzvedības analītiķiem un PII pedagogiem ir pietiekoša izpratne par agīnu intervenci un tās nozīmi, tomēr šobrīd Latvijā netiek īstenota sadarbība strap šiem speciālistiem bērnu ar AST agrīnas intervences īstenošanas kontekstā. Galvenie šķēršī tam ir uzvedības analītiķu trūkums, finansējuma trūkums, problēmas ar asistentu nodrošināšanu PII, PII pedagogu lielā slodze, pedagogu nepietiekamās zināšanas par bērnu ar AST vajadzībām un apmācību metodēm, pedagogu nepietiekama vēlme iekļaut un mācīt bērnus ar AST, vecāku nevēlēšanās sadarboties ar PII, PII vadības atbalsta trūkums. Autore secina, ka šīs problēmas jārisna valsts līmenī, nodrošinot uzvedības analītiķu apmācības, pedagogu apmācības, piešķirot finasējumu bērnu ar AST agrīnai intervencei, kā arī kopumā veicinot iekļaujošas sabiedrības veidošanos. No veiksmīgas uzvedības analītiķu un PII pedagogu sadarbības ieguvēji būtu ne vien paši bērni, bet arī viņu ģimene, apkārtējie kā arī sadarbība kopumā.

As the number of children with autism spectrum disorder (ASD) is increasing, finding appropriate ways for their effective education is becoming topical. Early intervention has proved to have a positive effect on the development of children with ASD, and it also increases their chances of success in the future. Applied behavioral analysis is recognized as the most effective scientifically proven method for working with children with ASD, which is also suitable for group work in preschool and school settings. Children with ASD have the right to receive quality and appropriate education, and the application of applied behavior analysis in pre-school education would provide effective training for children with ASD. The topic of the research is “Cooperation of Applied Behavior Analysts with Preschool Teachers in the Implementation of Early Intervention of Children with Autism Spectrum Disorders”. The aim of the study is to find out how the early intervention for children with ASD and its implementation in Latvia is perceived by the applied behavior analysts and pre-school teachers, and to find out whether cooperation between these specialists exists in Latvia, as well as to define the obstacles and the main benefits from the successful implementation of their cooperation. Methodological approach used is non-experimental qualitative research. The research data were obtained in the form of semi-structured interviews, the analysis of the interviews was performed using thematic analysis. The empirical basis of the study consists of 10 behavioral analysts, 10 pre-school educators working with a children with ASD, and 10 parents raising a preschool child/ children with ASD. As a result of the research, the author concludes that behavioral analysts and pre-school educators have a sufficient understanding of early intervention and its significance, however, at present in Latvia there is no cooperation between these specialists in the context of early intervention for children with ASD. The main obstacles are the lack of behavioral analysts, lack of funding, problems with the provision of assistants in pre-schools, the heavy workload of pre-school teachers, insufficient knowledge of teachers about the needs and teaching methods of children with ASD, insufficient willingness of teachers to include and teach children with ASD, lack of parental cooperation with the pre-school, and lack of pre-school management support. The author concludes that these issues need to be addressed at the national level by providing behavioral analyst training, training of educators, providing funding for early intervention for children with ASD, and promoting an inclusive society in general. The beneficiaries of successful behavioral analyst and pre-school educator cooperation would be not only the children themselves, but also their families, those around them, and the society in general.