IZZIŅAS PRASMES SEKMĒŠANAS IESPĒJAS DABAS PĒTNIECISKĀ DARBĪBĀ PIRMSSKOLĀ

Abstract

Pētījuma mērķis: teorētiski un praktiski pētīt 5-7 gadīgu bērnu izziņas darbības attīstības iespējas pētnieciskajā darbībā. Atslēgas vārdi: pētnieciskā darbība, izziņa, daba, attīstošā vide, vērojumi. Darba teorētiskajā daļā tiek pētīta pedagoģiski psiholoģiskā literatūra par izziņas būtību, tiek raksturota pirmsskolas vecuma bērnu izziņas darbība, tiek analizēta pētnieciskās darbības būtība un dabas pētniecības iespējas pirmsskolā, raksturotas pētniecības metodes. Darba pētījuma daļā tiek izvēlētas pētījuma metodes - novērošana, praktiskais darbs, sarunas un anketēšana. Bērnu pētniecisko prasmju novērošanai tiek izveidoti kritēriji, pēc kuriem veikta novērošana - gan sākotnējā, gan atkārtotā. Tiek veikts praktiskais darbs ar bērniem, veicot dažādus pētījumus, vērojumus, eksperimentus gan grupā, gan āra vidē, veiktas sarunas ar bērniem. Tiek salīdzināti abu bērnu prasmju novērojuma rezultāti. Veikta arī pirmsskolas skolotāju un vecāku anketēšana par pētāmo problēmu. Pētījuma rezultātā izvirzītā hipotēze apstiprinājās.

Purpose of study: theoretically and practically study a 5-7-year-old child’s cognitive skills development opportunities in research Keywords: research, annotation, nature, developing environment, observations. In the theoretical part of the dissertation the pedagogical and psychological literature on the essence of cognition is studied, the cognitive activity of preschool children is described, the essence of research activity and natural research opportunities in preschool are analyzed, research methods are described. In the research part of the work, research methods are chosen - observation, practical work, conversations and questionnaires. Criteria are developed for the observation of children's research skills, according to which the observation was performed - both initial and repeated. Practical work with children is performed, performing various research, observations, experiments both in the group and in the outdoor environment, conversations with children are performed. The results of the observation of the skills of both children are compared. Questionnaires of pre-school teachers and parents about the research problem were also conducted. The hypothesis of the study was confirmed.