Dzīves jēgas izjūta, piederības izjūta un uztvertais sociālais atbalsts Kamerūnas un Latvijas studentiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot atšķirības piederības izjūtai un uztvertajam sociālajam atbalstam no dažādiem sociālajiem avotiem Kamerūnas un Latvijas studentu izlasēs. Noskaidrot vai atšķiras dzīves jēgas izjūta un kurā grupā tā ir augstāka. Tajā skaitā pārbaudīt teoriju par dzīves jēgas, piederības izjūtas un uztvertā sociālā atbalsta savstarpēju korelāciju. Pētījuma kopējais dalībnieku skaits bija 121 respondents, no kuriem 69 Latvijas studenti ar vidējo vecumu 28 gadiem (M=28,09, SD=7,30) un 52 Kamerūnas studenti ar vidējo vecumu 23 gadiem (M=23,50, SD= 3,45). Anketa sastāvēja no vairākām daļām, - sociāldemogrāfiskie dati, “Dzīves jēgas aptauja MLQ”, Piederības izjūta sociālā kontekstā skalas “The Sense of Belonging in Social Context Questionnaire” (Koļesovs, 2019) 2 apgalvojumi, dzīves saistīšana ar valsti un piederības izjūta valstij. Piederības izjūta sociālā kontekstā skala “The Sense of Belonging in Social Context Questionnaire” (Kolesovs & Melne, 2015), tika izmantoti konkrēti apgalvojumi un tie tika pielāgoti pēc atbilstības šī bakalaura darba tēmas izvirzītajiem jautājumiem/hipotēzēm, tika pievienota skala piederības izjūtas noteikšanai, ģimenei, universitātei, darba vietai, dzīvesvietai, reliģiskai un etniskai kopienai. Sociāldemogrāfiskie rādītāji - darba ietvaros tika noteikti sekojoši sociāldemogrāfiskie rādītāji – vecums, dzimums, nodarbošanās, izglītības līmenis, ģimenes stāvoklis, vai ir bērni. Kopumā iegūtie rezultāti apstiprina augstākus piederība un uztvertās sociālā atbalsta rādītājus Kamerūnas studentu izlasē. Pretēji izvirzītajām hipotēzēm, austāki piederības izjūtas rādītāji Kamerūnas izlasē ir piederībai universitātei. Latvijas studentu izlasē tikai novēroti austāki rādītāji piederībai ģimenei salīdzinot ar Kamerūnas studentu izlasi. Datos tika pierādīts, ka pastāv savstarpēja pozitīva korelācija dzīves jēgas izjūtai, piederības izjūtai un dzīves jēgas izjūtai konkrētiem mainīgajiem.

The aim of this study was to find out the differences in the sense of belonging and perceived social support from different social sources in the sample of Cameroonian and Latvian students. To find out if there are differences between groups for sense of meaning in life and it is, in which group it is higher. Including testing the theory of the correlation between the meaning of life, feelings of belonging and perceived social support. The total number of participants in the study was 121 respondents, of which 69 Latvian students with an average age of 28 years (M = 28.09, SD = 7.30) and 52 Cameroon students with an average age of 23 years (M = 23.50, SD = 3.45). The questionnaire consisted of several parts: socio-demographic data, MLQ, Sense of Belonging in the Social Context Questionnaire (Kolesovs, 2019) two questions, for addressing commitment to Latvia and spatiotemporal component of belonging to the country. The Sense of Belonging in Social Context Questionnaire (Kolesovs & Melne, 2015), specific statements were used and adapted to the questions / hypotheses raised in the topic of this bachelor's thesis, a scale for determining the sense of belonging to university, workplace, place of residence, religious and ethnic community. Socio-demographic indicators were determined within the work - age, gender, occupation, level of education, marital status, whether there are children. Overall, the results confirm the higher rates of belonging and perceived social support in the sample of Cameroonian students. Contrary to the hypotheses, the sense of belonging to university is higher in the Cameroonian sample. In the sample of Latvian students, only indicator that was higher was sense of belonging to family, compared to the sample of Cameroon students. The data showed that there is a positive correlation between the sense of meaning of life, the sense of belonging and the sense of meaning of life for certain variables.