Apmierinātības ar attiecībām un labklājības novērtējums Covid 19 pandēmijas apstākļos un saistība ar personības iezīmēm

Abstract

Pētījuma mērķis bija teorētiski un praktiski izpētīt apmierinātību ar attiecībām un labklājības novērtējumu Covid-19 pandēmijas apstākļos un saistību ar personības iezīmēm. Pētījumā piedalījās 83 respondenti – 71 (85,5%) sieviete un 12 (14,5%) vīrieši, vecumā no 18 līdz 62 gadiem (M=35,66, SD=7,44), kuri vismaz divus gadus ir stabilās attiecībās. Pētījumā respondents novērtēja labklājības līmeni un apmierinātību ar attiecībām pirms Covid-19 pandēmijas un Covid-19 izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā. Pētījumā tika izmantotas Psiholoģiskās plaukšanas izjūtas skala (Flourishing Scale, Diener, 2009), pētījuma ietvaros tika veikta skalas adaptācija latviešu valodā, Apmierinātība ar attiecībām aptauja (Index of Marital Satisfaction, IMS, Hudson, 1982, latv. val. Benke, 2009) un Lielā Piecinieka aptauja (Big Five Inventory; BFI, John, Donahue, & Kentle, 1991; Benet-Martínez & John, 1998; latv. val. Austers, 2007, Perepjolkina & Kālis, 2012), kā arī tika ievākti citi dati, kā, informācija par respondentu izglītības līmeni, bērniem, pieredzi ar Covid-19 vīrusu, darba vieta strādāšanas modeli, Covid-19 ārkārtas stāvokļa - mājsēdes ierobežojumu ievērošanas paradumiem u.c. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmijā labklājības vērtējumi statistiski nozīmīgi atšķiras no laika pirms Covid-19 pandēmijas. Statistiski nozīmīgas atšķirības respondentu labklājības vērtējumā ir sagaidāmas atkarībā no ģimenes stāvokļa, vecuma, Covid-19 saslimšanas pieredzes un darba veida.

The aim of the study was to investigate theoretically and practically the satisfaction with relationships and the assessment of well-being in the context of the Covid-19 pandemic and relationship with personality traits. The study involved 83 respondents - 71 (85,5%) women and 12 (14.5%) men aged 18 to 62 (M = 35,66, SD = 7.44) who have been in a stable relationship for at least two years. In the study, the respondent assessed the level of well-being and satisfaction with the relationship before the Covid-19 pandemic and during the declared state of emergency for Covid-19. Was used: Flourishing Scale (FS, Diener, 2009, adapted in Latvian during the study), Index of Marital Satisfaction (IMS, Hudson, 1982, Benke, 2009) and Big Five Inventory (BFI, John, Donahue, & Kentle, 1991; Benet-Martínez & John, 1998; Austers, Perepjolkina & Kālis, 2012), as well as other data were collected, such as respondents' level of education, marital status, experience with the Covid-19 virus, workplace work pattern, Covid-19 emergency compliance habits, etc. The results of the study showed that well-being valuation during the Covid-19 pandemic statistically significantly differs from the time before the pandemic. Statistically significant differences in respondents valuation of well-being are expected depending on marital status, age, Covid-19 experience, and type of work.