Topošo pieaugušo intuitīvās ēšanas, ķermeņa tēla novērtējuma un uztvertās vecāku audzināšanas pieejas bērnībā saistības

Abstract

Mūsdienu pētījumi parāda neviennozīmīgu saistību starp indivīda ēšanas pieeju – intuitīvā ēšana un uztvertajiem konstruktiem – ķermeņa tēls un uztvertā vecāku audzināšanas pieeja bērnībā. Starp intuitīvās ēšanas un ķermeņa tēla konstruktiem pastāv pozitīva saistība, un uztvertā audzināšanas pieeja bērnībā ietekmē uztverto ķermeņa tēlu pieaugušā vecumā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot intuitīvās ēšanas, ķermeņa tēla novērtējuma un uztvertās vecāku audzināšanas pieejas bērnībā saistības topošo pieaugušo vecumā. Pētījuma izlasi veido 114 topošo pieaugušo vecumposma respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem (M=23,55gadi; SD=3,97). Pētījumā izmantotās metodes: Demogrāfiskā aptauja. Intuitīvas ēšanas skala – 2 (Tylka & Kroon Van Deinst, 2013). Ķermeņa tēla uztveres aptauja (Slade, 1990). Bērna audzināšanas pieeju aptauja (Block & Block, 1984). Pētījuma rezultāti uzrāda statistiski nozīmīgu pozitīvu saistību starp intuitīvo ēšanu un ķermeņa tēla novērtējumu. Starp ķermeņa tēla novērtējumu un uztverto vecāku audzināšanas pieeju pastāv dažādas statistiski nozīmīgas saistības: starp uztverto ķermeņa tēlu un vecāku audzināšanas pieeju – emocionālo siltumu – pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība, turklāt starp ķermeņa tēla novērtējumu un uztverto vecāku psiholoģiskās kontroles vai uz fizisko sodīšanu vērsta audzināšanas pieeju pastāv negatīva saistība. Sniegtajās atbildēs par intuitīvās ēšanas pieejas izmantošanu un uztverto ķermeņa tēlu pastāv dzimumatšķirības: vīrieši intuitīvās ēšanas pamatprincipus – ēšana fizisku nevis emocionālu iemeslu dēļ – izvēlas ievērot salīdzinoši biežāk nekā sievietes, un arī ķermeņa tēla novērtējums vīriešu grupā ir augstāks nekā sieviešu grupā. Tajā pat laikā, vērtējot dzimumatšķirības starp saistībām, var secināt, ka sieviešu izlasē pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp vairākiem pētītiem konstruktiem, kurus ietekmē psiholoģiskas un fiziskas kontroles audzināšanas metodes. Iegūtie rezultāti palīdz labāk izprast sakarības starp intuitīvo ēšanu, ķermeņa tēla novērtējumu un uztverto vecāku audzināšanas pieeju bērnībā pa dzimumiem, un šo dažādo konstruktu ietekmējošajiem faktoriem, kurus var izmantot turpmāko pētījumu veikšanai.

Modern research shows an ambiguous relationship between an individual's approach to eating – intuitive eating and perceived constructs - body image and perceived parenting approach in childhood. There is a positive relationship between intuitive eating and body image constructs, and the perceived parenting approach in childhood influences the perceived body image in adulthood. The aim of the study is to clarify the relationship between intuitive eating, body image assessment and the perceived parenting approach to parenting in childhood in young adults. The study sample consists of 114 young adult respondents aged 18-29 (M=23,55 years; SD=3,97). Methods used in the study: Demographic survey. Intuitive eating scale – 2 (Tylka & Kroon Van Deinst, 2013). Body image questionnaire (Slade, 1990). Block’s child rearing practices report (CRPR) (Block & Block, 1984). The study results show a statistically significant positive relationship between intuitive eating and body image assessment. There are various statistically significant commitments between body image assessment and the perceived parenting approach: there is a statistically significant positive relationship between the perceived body image and the parenting approach – emotional warmth; in addition, there is a negative relationship between the assessment of body image and the perceived approach to parental psychological control or physical punishment. There are gender differences in the answers given about the use of the intuitive eating approach and the perceived body image: men choose to follow the basic principles of intuitive eating - eating for physical rather than emotional reasons - relatively more often than women, and body image scores are also higher in the male group than in the female group. At the same time, when assessing the gender differences, it can be concluded that in the sample of women there are statistically significant relationships between several studied constructs, which are influenced by psychological and physical control parenting techniques. The results help to better understand the relationship between intuitive eating, the assessment of body image and the perceived approach to parenting in childhood by gender, and the factors influencing these different constructs that can be used for further research.