Virtuālo sarunu biedru izvēles saistība ar depresijas radītajiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir virtuāla sarunu biedra vizuālā attēlojuma izvēles saistība ar depresijai raksturīgu iezīmju izteiktību. Ņemot vērā depresijas traucējumu izplatību (Liu, et al., 2019) un to ietekmi uz indivīdu spēju funkcionēt ikdienā (Yang, et al., 2015), ir nepieciešams izmantot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, tai skaitā virtuālos sarunu biedrus. Efektīvākai virtuālo sarunu biedru funkcionēšanai ir nepieciešama to pielāgošana mērķauditorijai. Pētījuma izlasi veidoja 86 respondenti vecumā no 19 līdz 51 gadiem (M=30,33; SD=8,84), eiropeīdas rases. Sadalījums pēc dzimumiem: sievietes n=58 (67,4%) un vīrieši n=28 (32,6%). Tika izmantota Pacienta veselības aptauju (Patient Health Questionnaire (PHQ-9); Spitzer, Williams,& Kroenke 2011; latviešu valodas versija Vrubļevska, Rancans & Trapencieris, 2018). Virtuālo sarunu biedru iezīmju izvēles tika noteiktas izmantojot speciāli šim pētījumam veidotu aptauju ar vizuāliem stimuliem un slēgta tipa jautājumiem ar vairākiem atbilžu variantiem bez vizuāliem piemēriem. Aplūkotajā izlasē neparadījās nozīmīgas atšķirības starp virtuālā sarunu biedra antropomorfisma, dzimuma, vecuma, sociālās lomas un apģērba attēlojuma izvēlēm salīdzinot respondentu grupas ar atšķirīgu depresijai raksturīgu iezīmju izteiktību. Tika iegūtas statistiski nozīmīgas negatīvas saistības starp depresijas iezīmju izteiktību un vīrieša dzimuma virtuālā sarunu biedra antropomorfisma līmeni. Salīdzinot izvēlēs starp virtuālā sarunu biedra vizuālo reprezentāciju ar un bez vizuāla piemēra, parādījās statistiski nozīmīgas izmaiņas dzimuma izvēlē.

The aim of the study was to assess relationships between visual representations of virtual conversation agent and severity of characteristic features of depression. Considering the prevalence of depressive disorder (Liu, et al., 2019) and its impact on individual’s ability to function on daily basis (Yang, et al., 2015), it is necessary to benefit of the opportunities provided by artificial intelligence, including use of virtual conversation agents. More efficient functioning of virtual agent requires adjustments based on target audience’s needs. In the study participated 86 respondents, age 19 to 51 (M = 30,33; SD = 8,84), European race. Gender distribution: female n = 58 (67.4%) and male n = 28 (32.6%). Patient Health Survey (PHQ-9) (Spitzer, Williams, & Kroenke 2011; Latvian version Vrubļevska, Rancans & Trapencieris, 2018) was used in this study. The preferences of virtual conversation agent’s appearance were determined by using a specially designed survey for this study with visual examples and multiple choice close ended questions without visual examples. Results showed no significant differences between preferences of virtual conversation agent’s anthropomorphism, gender, age, social role, and clothing comparing the groups of respondents with different severity of characteristic features of depression. However, there was a statistically significant negative correlation between the characteristics of depression and anthropomorphism level of chosen male virtual conversation agent. When was compared preferences between appearance of a virtual support agent with and without visual example, a statistically significant difference of gender preference was observed.