Emocionālās ekspresivitātes saistība ar vientulības izjūtu pusaudžiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot pusaudžu emocionālās ekspresivitātes saistību ar vientulības izjūtu un dzimumatšķirības emocionālajā ekspresivitātē. Pētījumā piedalījās 167 pusaudži (95 meitenes un 72 zēni) vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Pētījumā izmantotas divas aptaujas: Bērklijas ekspresivitātes aptauja (Berkeley Expressivity Questionnaire, BEQ-16; Gross & John, 1995), kas adaptēta šī pētījuma ietvaros, un De Žongas-Gīrvildes vientulības aptauja (JGLS, De Jong-Gierveld & Kamphuis, 1985), kuru adaptējusi Līga Krūmale, 2012. Pētījuma izlasē pusaudžu emocionālā ekspresivitāte ir negatīvi saistīta ar vientulības izjūtu, bet šī saistība nav statistiski nozīmīga. Turklāt emocionālajā ekspresivitātē ir vērojamas dzimumatšķirības, precīzāk, emociju stiprumā. Meitenes ir emocionāli ekspresīvākas nekā zēni, jo izjūt spēcīgākas emocijas. Tas papildina citu pētījumu rezultātus. Pretēji citu pētījumu rezultātiem šajā pētījuma izlasē netika konstatētas dzimumatšķirības pozitīvajā un negatīvajā ekspresivitātē.

Correlation between emotional expressivity and loneliness was studied as well as gender differences in emotional expressivity. One hundred sixty-seven adolescents participated in the study (95 girls and 72 boys, age range 16 – 18 years). Two questionnaires were used. Berkeley Expressivity Questionnaire, BEQ-16; Gross & John, 1995) was adapted for this study and other questionnaire for measurement of loneliness JGLS, De Jong-Gierveld & Kamphuis, 1985 was adapted by Līga Krūmale in 2012. Negative correlation was found between emotional expressivity and loneliness. The correlation not statistically significant. Gender differences was found only with regard to impulse strenghts. Girls exibited more expressiveness in comparision to boys. Gender differences were not found in positive and negative expressivity.