Ķīniešu identitātes meklējumu atspoguļojums Rētu literatūrā pēc Kultūras revolūcijas

Abstract

Iztirzātā darba tēma ir "Ķīniešu identitātes meklējumu atspoguļojums Rētu literatūrā pēc Kultūras revolūcijas". Tā galvenokārt kalpoja sabiedrībai kā līdzeklis vēlreiz pārdzīvot pārciesto Kultūras revolūcijas laikā, lai dziedinātu savas dvēseles un garu. Oficiāli avotos netiek noteikts Rētu literatūras žanra noriets, bet publicēti stāsti šajā žanrā lielākoties tika līdz apmēram 1981. gadam, kad valdība tomēr izdeva dažāda rakstura represijas pret aktīvākajiem rakstniekiem un citiem intelektuāļiem. Darba izvirzītais sākotnējais mērķis aplūkot pašu žanru darba izstrādes procesā izdevās. Mērķis analizēt Liu Sjiņvu darbu “Klases audzinātājs” un meklēt kopsakarības tajā ar notikumiem un reformām Kultūras revolūcijas laikā arī tika sasniegts, sniedzot plašāku ieskatu gan par notikumiem attiecīgajā laika posmā, gan arī veidu, kā intelektuāļi kopā ar pārējo tautu kopīgi dziedināja savas dvēseles un garu. Tomēr izstrādes procesā tika nonākts pie secinājuma, ka Rētu literatūra nebija veids, kā meklēt savas saknes. Rētu literatūru var uzskatīt par aizsākumu pašam žanram, kurš arī tiek dēvēts par Sakņu meklēšanas žanru, kurš izveidojās 80. gados, pēc Rētu literatūras noiešanas pagrīdē vai iziešanas ārpus Ķīnas robežām. Jāsecina, ka Rētu literatūra bija veids, kā izteikt savu kritiku un nosodījumu valdībai un norādīt uz tās kļūdām, kas savā veidā norāda saikni ar politiku. Tā palīdzēja psiholoģiski rehabilitēt cilvēku apziņu un attapties pēc Kultūras revolūcijas, savākties un iemācīties sadzīvot ar notikušo. Darbs sastāv no trim daļām: Kustība Pekinas pavasaris; Individuālisma koncepts Rētu literatūrā; Liu Sjiņvu biogrāfija un daiļrade. Kopējais lapas pušu skaits ir 84.

The topic of the dissertation is "The Reflection of The Search for Chinese Identity in The Scar Literature After The Cultural Revolution". It mainly served society as a means to relive the suffering of the Cultural Revolution in order to heal its soul and spirit. The decline of the Scar literature genre is not officially determined. But the stories published in this genre were mostly until about 1981, when the government issued various repressions against the most active writers and other intellectuals. The initial goal of this thesis to look at the genre itself in the process of developing the work was successful. The goal of analyzing Liu Xinwi's story "The Class Teacher" and looking for connections with events and reforms during the Cultural Revolution was also achieved by providing a broader insight into both the events of the time and the way intellectuals, together with the rest of the nation, healed their souls and spirits. However, during the development process, it was concluded that Scar literature was not a way to look for its roots. Scar literature can be considered the beginning of the genre itself, also known as the Root Search genre. It developed in the 1980s after Scar literature had gone underground or went beyond China. It must be concluded that the Scar literature was more a way of expressing its criticism and condemnation of the government and pointing out its mistakes, which in a way indicate a link with politics. It helped to psychologically rehabilitate people's consciousness and recover from the Cultural Revolution, to gather and learn to live with what happened. The research consists of three parts: The Beijing Spring Movement; The concept of Individualism in The Scar literature; Liu Xinwu's biography and work. The total number of pages is 84.