Piedziņas vēršana uz dāvināto mantu.

Abstract

Maģistra darba nosaukums ir “Piedziņas vēršana uz dāvināto mantu”. Tā kā dāvinājuma līguma pamatā ir bezatlīdzības darījums, praksē ir sastopami gadījumi, kad dāvinājuma līgums tiek izmantots ar mērķi parādniekam izvairīties no atbildības pret kreditoru par savām saistībām. Parādnieks, lai izvairītos no piespiedu piedziņas, nodod trešajām personām mantu vai tiesības uz mantu. Ar katru gadu pieaug dāvinājuma līgumu skaits. Salīdzinot 2016.gada datus ar 2021. gadu ir redzams dāvinājuma līgumu skaita pieaugums par 67%. Civillikuma 1927. pants nosaka "Manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījuma, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, nevien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu. Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā pret kreditoriem tikai tad, ja viņi tai piekrituši." Civillikuma 1922. pants nosaka "Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. un turpm.p.), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas." Darba mērķis ir pētīt un analizēt Latvijas likumu normas, kas nosaka kreditoru un mantinieku tiesības vērst piedziņu uz dāvināto mantu. Kā rezultātā noskaidrot problēmjautājumu likumu piemērošanā un ieteikt iespējamo tiesisko risinājumu. Darbā ir izvirzīts pieņēmums, ka Civillikumā sevišķais dāvinājuma veids par visas mantas dāvinājumu saistībā ar 1927. pantu nav tulkojams burtiski (gramatiski), ka kreditors var vērst piedziņu uz dāvināto mantu tikai tad, ja ir uzdāvināta visa parādnieka manta. Minētā tiesību norma neierobežo kreditora tiesības prasīt no apdāvinātā apmierinājumu no viņam dāvinātas mantas.

The topic of this bachelor's thesis is "Directing recovery to the donated property" Since the donation agreement is based on a gratuitous transaction, in practice, there are cases when the donation agreement is used to avoid the debtor's liability to the creditor for its obligations. The debtor transfers property or rights to property to third parties in order to avoid enforcement. The number of gift contracts is growing every year. Comparing the 2016 data with the 2021 data, the number of gift contracts increased by 67%. Section 1927 of the Civil Code provides that “Property is considered to be donated only insofar as the donor's debts have been deducted from it. In cases where a donor is unable to pay the debts outstanding at the time of making the gift, not only may the creditors demand satisfaction from the donor's gift, but also the donor may himself or herself demand from the donee the return of the portion of the gift necessary for the payment of these debts. An agreement between the donor and the donee that the latter is not liable for the debts of the former is only in effect as against the creditors if the creditors have consented to it." Section 1922 of the Civil Law states: " If a gift is of such magnitude that it deprives forced heirs of their preferential shares (Section 422 and the following Sections), then the forced heirs may demand that the donee give them such shares." The aim of the work is to study and analyze the norms of Latvian legislation that determine the right of creditors and heirs to return the donated property. As a result, clarify the problems in the application of the law and propose a possible legal solution. The document assumes that in the Civil Law a special type of donation for donating all property in connection with Article 1927 cannot be translated literally (grammatically), that the creditor can return the donated property only if all the debtor's property was donated. The specified legal norm does not restrict the right of the creditor to demand from the granting satisfaction from the property transferred to him as a gift.