Ienākumu nevienlīdzības ietekme uz subjektīvo labklājību

Abstract

Bakalaura darba autore ir Lāsma Mičerevska. Bakalaura darba tēma ir “Ienākumu nevienlīdzības ietekme uz subjektīvo labklājību”. Tēmas aktualitāti var pamatot ar faktu, ka ienākumu nevienlīdzība pasaulē pēdējo gadu laikā ir pieaugusi, kamēr pasaules bagātākie iedzīvotāji turpina pelnīt arvien vairāk. Darba mērķis ir, balstoties uz teorētisko informāciju, esošiem pētījumiem, statistikas datiem un personīgo kvantitatīvo pētījumu, izanalizēt ienākumu nevienlīdzības valstī saistību ar indivīda subjektīvo labklājību, un noskaidrot, kā ienākumu nevienlīdzība ietekmē subjektīvo labklājību. Pirms pētījuma veikšanas tika izvirzīta hipotēze: “Jo valstī ir lielāka ienākumu nevienlīdzība, jo zemāks ir indivīda subjektīvais labklājības līmenis”. Šī hipotēze daļēji apstiprinājās pēc kvantitatīvā pētījuma veikšanas, kur kopējais trends norādīja uz ienākumu nevienlīdzības negatīvo ietekmi uz subjektīvo labklājību. Tomēr, hipotēzi nevar apstiprināt par absolūti patiesu, jo analizējot dažus subjektīvās labklājības faktorus, šī sakarība vienmēr netika atspoguļota.

The author of the bachelor’s thesis is Lāsma Mičerevska. The topic of the thesis is “The impact of income inequality on subjective wellbeing”. The relevancy of this topic can be justified by the fact that the income inequality in the world has increased in the last years while the richest people keep earning more. The aim of this research is to analyze income inequality in the country in relation to the subjective well-being of the individual, based on theoretical information, existing research, statistical data and personal quantitative research, and to find out how income inequality affect subjective wellbeing. Before doing the research, a hypothesis is made: “The bigger the income inequality, the lower the individual’s subjective wellbeing”. This hypothesis was partially approved after doing a quantitative research, where the overall trend showed the negative impact of income inequality on subjective wellbeing. However, the hypothesis cannot be approved to be absolutely correct as this relationship was not reflected when analyzing each and every aspect of subjective wellbeing.