Eiropas Savienības mazo dalībvalstu galvaspilsētu aglomerāciju ekonomiskās izaugsmes faktori

Abstract

Eiropas Savienība norāda, ka tās attīstībā kritiska ir pilsētu izaugsme, īpaši dalībvalstu galvaspilsētas, kas tiek raksturotas, kā ekonomiskās izaugsmes centri, tomēr plašāka izpratne par šiem centriem un kā tiem palīdzēt ekonomiski attīstīties vietēji ir ierobežota. Pilsēta ir arī sarežģīti definējama, jo tās administratīvās robežas līdzīgi kā nacionālo valstu robežas globālā tirgū ir neskaidras vai formālas, neatspoguļojot faktisko pilsētas ekonomisko procesu ietekmi ārpus tās tiešās pārvaldības ietvara, turklāt tā ir dziļi integrēta nacionālajā ekonomikā. Pilsētu- teritorijas kā lielākas telpiskās vienības var apzīmēt kā pilsētu aglomerācijas šī termina nozīmes plašākajā tvērumā. Pilsētu aglomerācijas ir kā mazākas ekonomikas sistēmas, kurās ir gan novērojami klasiski ekonomisko izaugsmi veicinoši procesi, piemēram, ekonomikas konverģence, un nacionālās ekonomikas makroekonomiskie faktori, gan koncentrējas citi, jo īpaši mikro teritoriāli un ar individuālu ekonomisko aģentu uzvedību saistītie, piemēram, inovāciju un tehnoloģiju pārneses un mācīšanās reģionu procesi. Darbā ir skatīti ekonomiskās izaugsmes faktori un operacionalizētie raksturlielumi šaurākā, relatīvi līdzīgu pilsētu – Tallinas, Rīgas, Viļņas, Ļubļanas un Zagrebas – aglomerāciju lokā.

European Union public has stated that city and urban centre development is critical in its own development, especially the capital cities of its member states are described as economic growth centres; however, a wider understanding about these centres and the assistance required for their local economic development is limited. City is hard to define precisely as its administrative boundaries are in a similar situation as national boundaries in a globalized market – unclear and formal, but without reflection of the actual impact of the city's economic processes outside its direct governance framework, in addition to its deep integration in the national economy. City-territories as wider spatial units can be generally described as urban agglomerations in the broadest scope of the term. Urban agglomerations are smaller scale economic systems, where classic economic growth processes are visible, for example, economic convergence, and national macroeconomic factors, as well are a point of high concentration of other factors, especially micro-territorial and one’s related to the behaviour of individual economic agents, for example, innovation and technology diffusions and learning regions. This work contains overview of economic growth factors and their operationalised measures in a more narrow sense between relatively similar city – Tallinn, Riga, Vilnius, Ljubljana and Zagreb – agglomerations