Eiropas Savienības kohēzijas politikas efektivitāte reģionālo nevienlīdzību mazināšanā Eiropas savienībā un Latvijas reģionos

Abstract

Maģistra darba mērķis ir novērtēt ES kohēzijas politikas efektivitāti, identificēt būtiskākos faktorus, kas ietekmē to ietekmē un pielietot izstrādāto metodiku Latvijas reģioniem. Īpašs uzsvars likts uz faktoru, kas ietekmē ES kohēzijas politikas īstenošanas efektivitāti, noteikšanu. Pielietojot daudzfaktoru lineāro regresiju, kurā vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugums ir indikators ekonomiskai attīstībai, tika konstatēts, ka būtiskākie efektivitāti ietekmējošie faktori ir pārvaldības kvalitāte, tai skaitā, korupcijas līmenis, un bezdarba līmenis. Mazāka, bet arī nozīmīga ir iedzīvotāju skaita izmaiņu, izglītības līmeņa un sociālo aspektu ietekme. Latvijā efektivitāti mazina arī centralizēta un nozarēs balstīta pieeja.

The master thesis aims to provide efficiency assessment of the EU Cohesion Policy, evaluate factors influencing efficiency and apply the approach to Latvian regions. Special research focus is on determination of the major factors causing considerable differences in the efficiency of the EU Cohesion policy funding in reducing regional inequalities considerably differs among the EU and Latvian regions. By using multiple linear regression and average GDP per capita growth as indicator of economic development, it is determined that the major factors influencing the efficiency of the cohesion policy are governance quality, including levels of corruption and unemployment rates. Minor, but significant impact on efficiency is to population change, educational profile of the region and social aspects in the society. In Latvia sectoral approach and centralisation are additional factors.