Lauksaimnieku līdzdalība uz rezultātu orientētos agrovides pasākumos zālāju bioloģiskās daudzveidības palielināšanai: labās prakses un to pārņemšanas potenciāls Latvijā

Abstract

Kā mērķtiecīgāku pieeju biotopu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai Eiropas Komisija uzsver rezultātorientētu pasākumu ieviešanu. Latvijā paredzēts ieviest rezultātorientētu agrovides pasākumu “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”, taču ierobežojošs faktors ir lauksaimnieku spēja atbilstoši tajā iesaistīties zināšanu trūkuma dēļ. Liela loma piemīt lauksaimnieku apmācībām, taču lauksaimnieku viedoklis par šādām mācību programmām ir maz pētīts. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot labās prakses lauksaimnieku iesaistīšanai un līdzdalības veicināšanai uz rezultātu orientētos agrovides pasākumos un novērtēt šo prakšu pārņemšanas potenciālu Latvijā. Darbā analizēti septiņi ES ieviesti uz zālāju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vērsti agrovides pasākumi, analizētas mācību kursa “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” dalībnieku, kuri ir bioloģiski vērtīgu zālāju apsaimniekotāji, atbildes uz aptaujas anketu jautājumiem un minētā mācību kursa ietvaros sagatavoti zālāju apsaimniekošanas plāni, un analizēti zālāju īpašnieku aptaujas dati, kas iegūti LIFE LatViaNature projekta ietvaros. Pētījumā noskaidrots, ka vairāk kā puse respondentu bija pārliecināti par savām zināšanām par ilggadīgo zālāju uzturēšanu. Vairums vēlējās kopīgas klātienes apmācības un individuālas konsultācijas. Gandrīz visi bija pozitīvi noskaņoti pret mācībām un to turpināšanu, taču nav gatavi bez nopietnām konsultācijām sagatavot zālāju apsaimniekošanas plānus. Latvijā ir daudz priekšnoteikumu, kuri izpildās rezultātorientēta pasākuma ieviešanai. Stiprās puses ir līdzšinējā pozitīvā pieredze ar BDUZ mācībām un lauksaimnieku vēlme turpināt mācīties, vēlme piedalīties rezultātorientētā pasākumā un veikt rezultātu monitoringu. Potenciālie riski ir pietiekamu konsultāciju nodrošināšana, zālāju īpašnieku iesaistīšana pasākuma veidošanas procesā un kvalitatīvu ZAP izstrāde.

European Commission identifies the introduction of result-oriented measures as a more targeted approach to improving conservation status of habitats. Result-oriented agrienvironment measure “Maintenance of biodiversity in grasslands” is considered for introduction in Latvia, but a limiting factor is the ability of farmers to participate accordingly due to lack of knowledge. Farmers’ training plays an important role, but their views on training programs have been little studied. The aim of this masters’ thesis is to find out good practices for involving farmers and promoting participation in result-oriented agri-environment measures and to assess the potential to adopt them in Latvia. This paper analyses seven agri-environment measures implemented in the EU aimed at the conservation of grassland biodiversity, analyses participants of the “Maintenance of biodiversity in grasslands” educational course, who are maintainers of high nature value grasslands, survey responses and grassland management plans elaborated within the abovementioned educational course, and analyses survey data obtained within LIFE LatViaNature project. The study found that more than half of respondents were confident in their knowledge of permanent grassland maintenance. Most preferred joint face-to-face training and individual counseling. Almost everyone offered positive feedback on training and its continuation, yet they are not ready to prepare a grassland management plan without serious consultation. There are many preconditions in Latvia for the implementation of a result-oriented measure. The strengths are positive experience so far with “Maintenance of biodiversity in grasslands” educational course and desire of farmers to continue learning, desire to participate in a result-oriented measure and to monitor results. The potential risks are provision of sufficient advisory service, involvement of farmers’ in policy making (development of the measure) and development of good quality grassland management plans.