Dabas vērtību diskursi Gaujas nacionālajā parkā

Abstract

Dabas aizsardzības pamatā esošās idejas laika gaitā ir mainījušās. Sākot no ļoti šaura skatījuma uz konkrētu sugu aizsardzību līdz pat dabas aizsardzības integrēšanai kopējās attīstības kontekstā. Atšķirīgs skatījums par aizsargājamām dabas vērtībām iespējams arī vienas aizsargājamās teritorijas ietvaros, šajā gadījumā Gaujas nacionālajā parkā. Parka dibināšana īstenota cita politiskā režīma ietvaros, kurā prioritāri tika izvirzīta atšķirīgu dabas vērtību aizsardzība. Kamēr mūsdienās valsts oficiālais viedoklis pārstāv modernās dabas aizsardzības idejas, sabiedrības viedokļi par dabas aizsardzību Gaujas nacionālajā parkā nav viennozīmīgi. Īstenojot vēsturiskā konteksta analīzi un citas pētnieciskās metodes, tika noteikts, ka Gaujas nacionālajā parkā joprojām ir aktuāli gan K. Švarcas definētie dabas diskursi, gan to hibrīdversija – dabas atbrīvotāju diskurss.

The ideas behind nature conservation have changed over time. From a very narrow perspective on the protection of specific species to the integration of nature protection in the context of common development. A different view of protected nature values is also possible within one protected area, in this case the Gauja National Park. The establishment of the park was implemented within the framework of another political regime, in which the protection of different nature values was given priority. While nowadays the official opinion of the government represents modern nature protection ideas, public opinions on nature protection in the Gauja National Park are ambiguous. By implementing the analysis of the historical context and other research methods, it was determined that both the discourses of nature defined by K. Schwartz and their hybrid version - the discourse of nature liberators - are still relevant in the Gauja National Park.