| dc.description.abstract | Ievads: Galvassāpju traucējumi, galvenokārt primārie, tiek uzskatīti par nopietnām globālām veselības problēmām, kas izraisa ievērojamu invaliditātes slogu slimniekiem, lai arī paradoksālā kārtā, bieži tiek ignorēti un nenovērtēti. Cilvēki savos produktīvajos gados irvisvairāk skartā grupa, un to vidū ir arī studenti. Mērķis: Pētījuma mērķis bija apkopot Latvijas Universitātes medicīnas studentu galvassāpju epidemioloģiskos un klīniskos raksturojumus, lainoteiktu cefalģijas izplatību, novērtētu riska faktorus, provocējošos faktorus, galvassāpju ietekmi un to mazināšanu ar medikamentiem, kā arī noskaidrot iespējamos iemeslus, kādēļ pētāmā populācija izvairās no specializētas galvassāpju traucējumu aprūpes. Materiāli un metodes: Īsa, anonīma aptauja, kas sastāvēja no 32 jautājumiem, ko izveidoja, izmantojot Google Forms un izplatīja, izmantojot Latvijas Universitātes e-pasta pakalpojumus laikā no 2021. gada 15. februāra līdz 30. jūnijam. Aptaujā tika apkopota studentupamatinformācija un vaicāts dalībniekiem par viņu galvassāpēm. Rezultāti: Lielākajai daļai medicīnas studentu (97,6%) ir recidivējošas galvassāpes. Visizplatītākais cefalģijas veids bija neklasificējamas galvassāpes (31,6%), kam sekoja iespējamas tenzijas tipa galvassāpes (21,2%), iespējama migrēna (19,6%), apstiprinātas tenzijas tipa galvassāpes (16,0%) un apstiprināta migrēna (11,7%). Dominējošie riska faktori recidivējošas cefalģijas attīstībai bija galvassāpes ģimenes anamnēzē, regulāras fiziskas aktivitātes trūkums un blakusslimības, piemēram, kuņģa-zarnu trakta traucējumi, astma, muskuļuun skeleta sistēmas slimības.Galvenie galvassāpju izraisītāji bija miega trūkums, pārāk daudz darba/mācību un stresa. Lielākā daļa medicīnas studentu (81,6%) lietoja medikamentus galvassāpju ārstēšanai, bet tikai 41,0% piedzīvoja pilnīgu sāpju mazināšanos un tikai 22,6% vērsās pie ārstaspeciālista saistībā ar savu stāvokli. Vēršanās pie speciālista, nebija saistīta ar cefalģijas biežumu (rs=-0,017), sāpju intensitāti (rs=0,246), spēju strādāt/mācīties lēkmes laikā (rs=0,137), medikamentu efektivitāti (rs=-0,309) vai prombūtni no darba/mācībām galvassāpju dēļ (rs=0,291). Tomēr medikamentu efektivitāte un kavējumi no darba/mācībām galvassāpju dēļ, tika uzskatīti par spēcīgākajiem motivētājiem (p<0,001), meklējot speciālista palīdzību pētījuma populācijā. Secinājumi: Galvassāpes bija izplatītas medicīnas studentu vidū neatkarīgi no viņu dzimuma vai studiju gada. Lai gan lielākā daļa no tiem cefalģijas ārstēšanai lietoja medikamentus, mazāk nekā puse, piedzīvoja pilnīgu sāpju izzušanu, un tikai neliela daļa vērsās pie medicīnas speciālista, līdz ar to var secināt, ka cefalģija joprojām ir nepietiekami novērtēta saslimšana medicīnas studentu vidū. Atzīstot, kapašārstēšanās ir neizbēgama prakse, galvassāpju izpētei būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība un tā jāakcentē medicīnas izglītībā. | |
| dc.description.abstract | Background: Headache disorders, mainly the primary types, are considered major global health problems leading to substantial disability and burden upon the sufferers, but paradoxically, are often ignored and underestimated. Individuals in their productive years are the most affected onces, and students are among them. Objectives: The study aimed at collecting epidemiological and clinical characteristics of headache from the medical students at the university of Latvia in order to determine the prevalence of cephalgy, to evaluate risk factors, triggering factors, impact and medical management of headache, and to clear out possible reasons for avoiding of specialised care for headache disorders in this study population. Materials and Methods: A short, anonymous survey consisting of 32 questions was created using Google Forms and was distributed via the University of Latvia email services between February 15th and June 30th of 2021. The survey collected background information of the students, and asked the participants about their experience of headache. Results: Majority of medical students (97.6%) experience recurrent headaches. The most common type of cephalgy was non-classifiable headache (31.6%), followed by probable tension-type headache (21.2%), probable migraine (19.6%), tension-type headache (16.0%) and migraine (11.7%). The dominant risk factors for developing recurrent cephalgy were presence of family history of headache, absence of regular physical activity and having comorbidities such as gastrointestinal disorders, asthma and diseases of the musculoskeletal system. The leading triggering factors for headache were lack of sleep, working/studying too much and stress. Most of the medical students (81.6%) used medication for headache management, but only 41.0% experienced complete pain relief, and just 22.6% consulted a medical specialist for their condition. Expertise-seeking behaviour was not related to cephalgy’s frequency (rs=-0.017), pain intensity (rs=0.246), ability to work/study during an attack (rs=0.137), medication effectiveness (rs=-0.309) or absence from work/study due to headache (rs=0.291). However, medication effectiveness and work/study missed due to headache were considered the strongest predictors (p<0.001) for seeking a specialist expertise in the study population. Conclusion: Headache was prevalent among the medical students regardless of their gender or study year. Although a predominant part of them used medication for cephalgy management, less than half experienced complete pain relief, and only a minority consulted a medical specialist, leading to a conclusion that cephalgy is still an underestimated disease among the medical students. Admitting the fact that self-medication is an inevitable practice, study of headaches should therefore be emphasised more effectively in medical education. | |
