Hepcidīna korelācija ar iekaisīgu zarnu slimību aktivitāti
Author
Kota, Jekaterina
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Mokricka, Viktorija
Date
2022Metadata
Show full item recordAbstract
Ievads: Čūlains kolīts un Krona slimība ir multifaktorialās slimības. Zinot slimības patoģenēzi un slimības biežākas komplikācijas, var pietuvoties pareizai un mērķtiecīgai slimības diagnostikai. Šobrīd ir aktuāli un nepieciešams noteikt precīzu, minimāli invazīvu biomarķieri vai laboratorijas rādītāju kuru, kombinējot ar citiem jau zināmiem minimāli invazīviem IZS laboratorijas rādītājiem, būs iespējams agrīni prognozēt slimības aktivitāti, novērst paasinājumu un iespējams komplikāciju attīstību. Darba mērķis: Noteikt hepcidīna korelāciju ar citiem slimības aktivitātes mārķieriem (CRO, kalprotektīns, feritīns) pacientiem ar IZS. Materiāli un metodes: Tas ir prospektīvs pētījums, kas veikts PSKUS Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centra stacionārā un ambulatorā daļā. Laboratorijas pārbaudes veiktas NMS laboratorijā. Iekaisīgo zarnu slimības aktivitāte galvenokārt bija izvērtēta ar kalprotektīnu līmeni fēcēs, un definēta kā aktīva slimības fāze jeb paasinājums, ja >200 mkg/g. Seruma un fēces paraugi bija ņemti uzņemšanas dienā vizītes laikā. Hepcidīns bija noteikt serumā ar cietfāzes enzīmu imunosorbences testu. Datu apkopojums veikts ar MS Excel Professional Plus 2021. Statistikas analīzei un datu apstrādei tika pielietota IBM SPSS Statistics 22.0. Rezultāti: PSKUS prospektīvā pētījumā tika iesaistīti 20 pacienti, 9 vīrieši un 11 sievietes. Pacientu mediānais vecums bija 31,50. Hepcidīns starp pacientiem aktīvā slimības fāzē (Md = 1,72; Vid.v = 2,37; Q1-Q3 = 0,64-3,48) un pacientiem neaktīvā slimības fāzē jeb remisijā (Md = 5,09; Vid.v = 7,72; Q1-Q2 = 3,65-10,60) statistiski nozīmīgi atšķirās (p=0,011), un neatšķīrās atkarība no IZS diagnozes (p=0,098). Korelācijas noteikšanai bija izmantots Spīrmena korelācijas koeficients (SKK). SKK analīze starp hepcidīnu un feritīnu norāda uz augsti pozitīvu, ciešu un augsti statistiski nozīmīgu korelāciju (r = 0,728; p < 0,001; TI = 0,42 – 0,88). SKK starp hepcidīnu un kalprotektīnu, kā IZS aktivitātes rādītāju, korelācija netika konstatēta (r = -0,432; p = 0,05). Secinājumi: Rezultāti parāda, ka hepcidīns ir nozīmīgi paaugstināts pacientiem neaktīvā slimības fāze, un tika atrasta augsti statistiski nozīmīga pozitīvā korelācija ar feritīnu; hepcidīna korelācija ar iekaisuma zarnas slimības aktivitātes rādītāju netika atrasta. Introduction: Ulcerative colitis and Crohn's disease are multifactorial diseases. The knowledge of the pathogenesis of the disease and the most common complications can lead to a correct and targeted diagnosis of the disease. At present, it is relevant and necessary to determine an accurate, minimally invasive biomarker, or a laboratory indicator, which, in combination with other already known minimally invasive inflammatory bowel diseases laboratory indicators, will make it possible to determine the phase of disease activity, prevent relapse and possible development of complications. Aim of the study: To determine the correlation of hepcidin with laboratory measurements in patients with inflammatory bowel diseases. Materials and methods: This is a prospective study conducted in the inpatient and outpatient department of the PSKUS Gastroenterology, Hepatology and Nutrition Therapy Center. Laboratory tests were performed in the NMS laboratory. Inflammatory bowel disease activity was primarily assessed by the level of calprotectin in the faeces and was defined as the active phase or exacerbation of the disease at > 200 mcg / g. Serum and faecal samples were taken on the day of admission during the visit. Hepcidin was detected in serum by a solid-phase enzyme-linked immunosorbent assay. Data collection was performed with MS Excel Professional Plus 2021. IBM SPSS Statistics 22.0 was used for statistical analysis and data processing. Results: The PSKUS prospective study enrolled 20 patients, 9 men and 11 women. The median age of the patients was 31.50. Hepcidin between patients in the active phase of the disease (Md = 1.72; Avg = 2.37; Q1-Q3 = 0.64-3.48) and patients in the inactive phase of the disease or remission (Md = 5.09; Avg = 7.72; Q1-Q2 = 3.65-10.60) differed statistically significantly (p = 0.011) and did not differ from the inflammatory bowel disease diagnosis (p = 0.098). The Spearman’s rank correlation coefficient (Spearman’s ρ) was used to determine the correlation. Spearman's ρ analysis between hepcidin and ferritin showed a highly positive, close, and highly statistically significant correlation (r = 0.728; p <0.001; CI= 0.42 - 0.88). Spearman's ρ between hepcidin and calprotectin, as an indicator of inflammatory bowel disease activity, was not correlated (r = -0,432; p = 0,05). Conclusion: The results show that hepcidin is significantly elevated in patients in the inactive phase of the disease; a highly statistically significant positive correlation with ferritin was found; no correlation of hepcidin with inflammatory bowel disease activity indicator was found.