Dažādu D vitamīna formu efektivitātes salīdzinājums
Author
Aleksejeva, Marija
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Pīrāgs, Valdis
Date
2022Metadata
Show full item recordAbstract
Ievads. D vitamīna deficīts ir viena no biežākajām hipovitaminozēm ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Pētījuma mērķis. Izpētīt un salīdzināt populārāko un biežāk lietoto bezrecepšu D vitamīna substitūcijas veidu efektivitāti. Metodes un materiāli. Pētījumā piedalījās 110 brīvprātīgie respondenti vecumā no 18 līdz 70 gadiem. Dalībnieki ar smagu hronisku nieru slimību, onkoloģisku anamnēzi, kā arī grūtnieces un dalībnieki ar izteiktu adipozitāti vai otrādi nepietiekošu svaru netika iekļauti pētījumā. Pēc dalībnieku randomizācijas, katram tika izsniegts Latvijā reģistrēts konkrētas formas D vitamīnu saturošs uztura bagātinātājs un tika noteikta konkrēta lietošanas deva – 4000 darbības vienības dienā. Pēc 30 dienu preparāta lietošanas tika atkārtoti paņemtas asins analīzes. Rezultāti. Pētījumā piedalījās 110 cilvēki. Vidējais dalībnieku vecums bija 39,7 + 13,77 gadi (95% TI: 35,5-43,5; IQR: 27-49), kas nebija statistiski nozīmīgi starp grupām (P=0,15). No visiem dalībniekiem 64 bija sievietes (58,2%) un 46 vīrieši (41,8%). Sākotnējais D vitamīna līmenis kapsulu grupā bija 17,8 + 6,2 ng/ml (95% TI: 15,7-19,9), spreja grupā bija 18,6 + 7,1 ng/ml (95% TI: 16,2-21), eļļas grupā bija 16,1 + 7,5 ng/ml (95% TI: 13,57-18,58), kas ir statistiski nenozīmīgi (P=0,13). Starp visiem dalībniekiem 39 sākotnējais D vit. līmenis bija zem 15 ng/ml (35,5%) un 71 virs 15 ng/ml (64,5%). Vidējais D vitamīna līmeņa pieaugums asinīs pēc 30 dienām visās grupās bija 14,05 + 11,06 ng/ml (95% TI: 11,9-16,1; IQR: 6,4-18,2), kas ir statistiski nozīmīgi (P=0,001). Katrā grupā atsevišķi bija statistiski nozīmīgs pieaugums - vidējais pieaugums kapsulu grupā bija 15,59 + 13,9 ng/ml (95% TI: 10,8-20,3; IQR: 6,5-18,7), kas ir statistiski nozīmīgi (P=0,001), eļļas grupā bija 13,75 + 8 ng/ml (95% TI: 11,01-16,4; IQR: 6,9-19,3), kas ir statistiski nozīmīgi (P=0,001) un vidējais pieaugums pēc 30 dienām spreja grupā bija 13,02 + 10,4 ng/ml (95% TI: 9,5-16,5; IQR: 6,6-15,7), kas arī ir statistiski nozīmīgi (P=0,002). Analizējot sākotnējo D vit. līmeni un pieaugumu, tika konstatēta negatīva korelācija starp šiem diviem rādītājiem, kas nozīmē, ka pie zemākiem sākotnējiem D vit. līmeņiem ir lielāks pieaugums (ρ= -0,34; P= 0,001) un visaugstākā korelācija tika atrasta tieši eļļu grupā (ρ= -0,62; P= 0,001). Starp preparātiem savā starpā netika atrasta statistiski nozīmīga efektivitātes atšķirība salīdzinot vidējo pieaugumu katrā grupā (P= 0,31). Secinājumi. Vidēji D vitamīna līmenis pacientiem, kuri nelieto substitūciju vai lieto mazās devās ir izteikti samazināts. Lielākai daļai sākotnējais vidējais analīžu rezultāts ir intervālā no 15 līdz 29 ng/ml. Katrs izmantotais preparāts uzrādīja labu efektivitāti, lietojot vienādu ikdienas devu. Jo smagāks ir D vitamīna deficīts, jo substitūcijas rezultāts pēc 30 dienām ir augstāks. Introduction. Vitamin D deficiency is one of the most common hypovitaminosis not only in Latvia, but also worldwide. Aim. To study and compare the efficacy of the most popular and most used over-the-counter vitamin D substitutions. Methods and materials. The study included 110 volunteer respondents aged 18 to 70 years. Participants with severe chronic kidney disease, a history of oncology, and pregnant and severely overweight patients were excluded from the study. After randomization of the participants, each was given a dietary supplement containing a specific form of vitamin D registered in Latvia and a specific application dose of 4,000 units per day was determined. Blood tests were repeated after 30 days of treatment. Results. 110 people participated in the study. The mean age of participants was 39.7 + 13.77 years (95% CI: 35.5-43.5; IQR: 27-49), which was not statistically significant between groups (P = 0.15). Of all participants, 64 were women (58.2%) and 46 were men (41.8%). The baseline vitamin D level in the capsule group was 17.8 + 6.2 ng / ml (95% CI: 15.7-19.9), and the mean baseline level in the spray group was 18.6 + 7.1 ng / ml (95 % CI: 16.2-21), in the oil group was 16.1 + 7.5 ng / ml (95% CI: 13.57-18.58), which is statistically insignificant (P = 0.13). Among all participants 39 initial D vit. levels were below 15 ng / ml (35.5%) and 71 above 15 ng / ml (64.5%). The mean increase in blood vitamin D levels at 30 days in all groups was 14.05 + 11.06 ng / ml (95% CI: 11.9-16.1; IQR: 6.4-18.2), which is statistically significant. (P = 0.001). There was a statistically significant increase in each group, with a mean increase in the capsule group of 15.59 + 13.9 ng / ml (95% CI: 10.8-20.3; IQR: 6.5-18.7), which is statistically significant (P = 0.001), in the oil group was 13.75 + 8 ng / ml (95% CI: 11.01-16.4; IQR: 6.9-19.3), which is statistically significant (P = 0.001 ) and the mean increase at 30 days in the spray group was 13.02 + 10.4 ng / ml (95% CI: 9.5-16.5; IQR: 6.6-15.7), which is also statistically significant ( P = 0.002). Analyzing the original D vit. level and increase, a negative correlation was found between these two parameters, which means that lower initial D vit. levels have a larger increase (ρ = -0.34; P = 0.001) and the highest correlation was found in the oil group (ρ = -0.62; P = 0.001). No statistically significant difference in efficacy was found between the preparations compared to the mean increase in each group (P = 0.31). Conclusions. On average, vitamin D levels are markedly reduced in patients not on substitution or at low doses. For most, the initial mean test result is in the range of 15 to 29 ng / ml. Each of the products used showed good efficacy at the same daily dose. The more severe the vitamin D deficit, the higher the substitution result after 30 days.