Antivielas pret parietālajām šūnām un iekšējo faktoru kuņģa vēža pacientiem

Abstract

Ievads. Saistība starp H. pylori infekciju un kuņģa adenokarcinomas attīstību ir plaši pētīta, bet autoimūnā gastrīta nozīmei nav pievērsta tik liela uzmanība. Mērķis. Noteikt kuņģa adenokarcinomas pacientu īpatsvaru ar pozitīvām pret partikulāro šūnu (APCA) un anti intrīna faktora (IF) antivielām, izpētīt saistību starp kuņģa atrofijas marķieriem, H. pylori un auto antivielu pozitīvismu, kā arī novērtēt vairākas adenokarcinomas pazīmes saistībā ar autoimūno gastrītu. Materiāli un metodes. Pacientiem ar morfoloģiski apstiprinātu kuņģa adenokarcinomu tika izmērīts APCA un anti-IF antivielu līmenis un novērtēta to saistība ar PGI/PGII attiecību, kā arī H. pylori IgG līmeni. APCA un anti-IF antivielu robežvērtība bija ≥ 25 vienības, bet H. pylori IgG ≥ 30 vienības. Kuņģa atrofiju uzskatīja par kuņģa atrofiju, ja PGI/PGII attiecība bija <3. Gastrīna-17 līmenis >17 pmol/l tika uzskatīts par nozīmīgu hipergastrinēmijas rādītāju. Rezultāti. Tika iekļauti 214 pacienti ar kuņģa adenokarcinomu. Vairāk nekā 40% pacientu bija sievietes un mazāk nekā 60% - vīrieši. Pacientu vidējais vecums bija 65 gadi, bet vecuma amplitūda - no 35 līdz 86 gadiem. Kopumā nedaudz vairāk nekā 10% (22) pacientu, īpaši ar zarnu tipa adenokarcinomu, bija pozitīvi uz APCA, un nedaudz mazāk nekā 3% (6) bija pozitīvi uz anti-IF antivielām. Tikai vienam pacientam bija pozitīvas anti-IF antivielas, bet negatīvas APCA. Tika vērtēta Lauren klasifikācija, vēža atrašanās vieta, diferenciācijas pakāpe, stadija un histoloģiskais tips, taču tie neuzrādīja būtiskus rezultātus. Pacientiem ar PGI/PGII attiecību <3 (66), kas liecina par kuņģa atrofiju, biežāk bija pozitīvas APCA (21.2%) un anti-IF antivielas (7.6%) nekā pacientiem ar attiecību ≥3 (145, 5.5% and 0.7% attiecīgi, p-vērtība <0,05). Pacientiem ar H. pylori IgG ≥ 30 EIU (162) retāk tika konstatēta APCA (4.3%) un anti-IF antivielu (0.6%) nekā pacientiem ar zemu H. pylori IgG līmeni (attiecīgi 49, 30.6% un 10.2%, p-vērtība <0,05). Secinājumi. APCA tika konstatēta 1 no 10 pacientiem ar adenokarcinomu. Sievietes bija pārstāvētas biežāk nekā vīrieši. Pacientiem ar seroloģiski apstiprinātu kuņģa atrofiju autonantivielas tika biežāk konstatētas pozitīvas, savukārt pacientiem ar H. pylori infekcijas pazīmēm serumā autonantivielas tika konstatētas retāk. Šie rezultāti liecina par iespējamo autoimunitātes lomu zarnu tipa kuņģa vēža attīstībā.

Introduction. The relationship between H. pylori infection and gastric adenocarcinoma development has been extensively researched, while the role of autoimmune gastritis has not been gained as much attention. Aim. To determine the proportion of gastric adenocarcinoma patients with positive anti-parietal cell (APCA) and anti-intrinsic factor (IF) antibodies, to explore the relationship between gastric atrophy markers, H. pylori and autoantibody positivity, and to evaluate several attributes of adenocarcinoma in relation to autoimmune gastritis. Materials and Methods. APCA and anti-IF antibody levels were measured in morphologically confirmed gastric adenocarcinoma patients and their association with PGI/PGII ratio, as well as H. pylori IgG levels was evaluated. The cut-off value of APCA and anti-IF antibody was ≥25 units, and for H. pylori IgG ≥30 units. Gastric atrophy was considered if PGI/PGII ratio was <3. Gastrin-17 levels of >17 pmol/l were taken as significant for hypergastrinemia. Results. 214 patients with adenocarcinoma of the stomach were included. More than 40% were female and under 60% were male. The median age was 65 years with an age range from 35 to 86 years. Overall, a little over 10% (22) of patients, especially with the intestinal type adenocarcinoma, were positive for APCA and just under 3% (6) were positive for anti-IF antibodies. Only one patient had positive anti-IF antibodies, but negative APCA. Lauren classification, cancer location, degree of differentiation, stage and histological type was evaluated, but showed no significant results. Patients with a PGI/PGII ratio <3 (66) suggestive of gastric atrophy, were more frequently positive for APCA (21.2%) and anti-IF antibody (7.6%) than patients with a ratio ≥3 (145, 5.5% and 0.7%, respectively p-value <0.05). Patients with H. pylori IgG ≥30 EIU (162) were less likely to be positive for APCA (4.3%) and anti-IF antibody (0.6%) than patients with low levels of H. pylori IgG (49, 30.6% and 10.2%, respectively, p-value <0.05). Conclusions. APCA was detected in 1 in 10 patients diagnosed with adenocarcinoma. Women were represented more frequently than men. Patients with serologically confirmed gastric atrophy were more often tested positive for autoantibodies, while patients with signs of H. pylori infection in the serum were seen to have autoantibodies less often. These results suggest the potential role of autoimmunity in intestinal type gastric cancer development.