| dc.description.abstract | Par spīti arvien plašākām diagnostikas, prevencijas un ārstēšanas iespējām, akūts nieru bojājums joprojām ir nozīmīga smagas termiskas traumas komplikācija ar augstu incidenci un mirstību. Darba mērķis: Identificēt riska faktorus, kas izraisa akūtu nieru mazspēju smagas apdeguma traumas pacientiem (TBSA ≥ 20%). Metodes un materiāli: Pētījums veikts RAKUS stacionāra “Biķernieki” Valsts Apdegumu centrā. Dati iegūti retrospektīvi analizējot 1997 pacientu medicīniskās slimības vēstures, laika posmā no 2011. – 2021. gadam, kas atlasītas, izmantojot SSK-10 klasifikāciju pēc koda T29 – vairāku un neprecizētu ķermeņa apvidu termiski un ķīmiski apdegumi, pētījumā iekļaujot 248 pacientus, vecumā no 18 gadiem, kuru kopējais apdeguma virsmas laukums bija vismaz 20%, neatkarīgi no tā dziļuma. Datu apstrādei iegūti pacientu demogrāfiskie dati (dzimums, vecums), kopējais apdeguma virsmas laukums, apdeguma dziļums, traumas mehānisms, sepses attīstība, inhalācijas traumas esamība, cukura diabēts, hroniska nieru slimība vai kardiovaskulāras saslimšanas anamnēzē, kā arī dati par pārstacionēšanu no reģionālām slimnīcām. Analizējot datus, pacienti ar apdeguma virsmas laukumu virs 20% tika sadalīti 2 grupās (pacienti ar un bez akūtas nieru mazspējas). Diplomdarba realizācijai iegūta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas atbalsta fonda Medicīnisko un biomedicīnisko pētījumu ētikas komitejas atļauja. Datu analīze veikta ar IBM SPSS Statistics 22 programmatūru un izmantots Vilkoksona tests nepārtraukto mainīgo salīdzināšanai starp grupām, Hī kvadrāta tests kategoriālo mainīgo salīdzināšanai starp grupām un loģistiskā regresija akūta nieru bojājuma iestāšanās ietekmējošo faktoru izpētei. Atšķirības uzskatītas par statistiski ticamām, ja p < 0,05. Rezultāti: Veicot analīzi, konstatēti 247 smagas termiskas traumas slimnieki, no kuriem 42% stacionēšanas laikā attīstījās akūts nieru bojājums, ko biežāk novēroja sievietēm, pacientiem augstākās vecuma grupās, slimniekiem ar plašu apdeguma virsmas laukumu, lielāku apdeguma dziļumu, no reģionālām slimnīcām pārstacionētiem pacientiem, kā arī slimniekiem ar sepsi. Šo pacientu vidū letalitātes biežums sasniedza 100%, taču novērots, ka nevienam no tiem netika pielietota nieru aizstājterapija. Hroniskas slimības šo pacientu vidū bija reti. Noskaidrots, ka traumas mehānismi un elpceļu apdeguma biežums bija līdzīgi abās pētāmajās grupās. Secinājumi: Būtiskākais riska faktors akūtas nieru mazspējas attīstībā smagas termiskas traumas slimniekiem ir apdeguma dziļums, taču ne mazāk svarīgi riska faktori ir vecums, sieviešu dzimums, plašs apdeguma laukums, pārstacionēšana no reģionālām slimnīcām un sepse. Hroniskas slimības netika identificētas kā potenciālais riska faktors. Salīdzinot datus ar zinātnisko literatūru, secināts, ka nieru aizstājterapija varētu uzlabot pacienta slimības iznākumu, taču, lai gan volēmijas atjaunošana ir viens no ārstēšanas stūrakmeņiem, zelta standarta formulas nepastāv. | |
| dc.description.abstract | Acute kidney injury persists to be a significant complication of severe burn trauma with high incidence and mortality despite increasingly widespread diagnostics, prevention and treatment options. Aim: Identify risk factors which cause acute kidney injury in severe burn patients (TBSA ≥ 20%). Methods and materials: Research done in Bikernieki State Burn Center of Riga East University Hospital. Data obtained retrospectively by analyzing medical histories of 1997 patients between 2011 and 2021. Selection done by applying SSK-10 classification code T29 – unspecified body area thermal and chemical burns and ultimately in the research included 248 patients (older than 18 years) with a total burn surface area of at least 20%, regardless of its depth. For data analysis obtained patient demographics (gender, age), total area of burn, depth of burn, mechanism of trauma, development of sepsis, the presence of an inhalation injury, diabetes, chronic kidney disease or a history of cardiovascular disease, as well as data about admissions from regional hospitals. Patients with burn surface area above 20% were divided into 2 groups: -Patients who developed acute kidney injury; -Patients who did not develop acute kidney injury. For thesis preparation purposes obtained authorization from Ethics Committee of Medical and Biomedical Research of Riga East University Hospital. Statistical analysis executed in IBM SPSS Statistics 22 software. For data analysis applied Wilcoxon test for comparison of continuous variables between groups, Chi-square test for comparison of categorical variables between groups and logistic regression in order to examine factors causing acute kidney injury. Differences were considered statistically significant if p < 0,05. Results: During analysis found 247 patients with severe thermal injury. Out of these in 42% cases during admission an acute kidney injury developed which was more common in women than in men, older age groups, with large burn surface area, greater burn depth, patients admitted from regional hospitals, as well as in patients with sepsis. For these patients the mortality rate was 100%, however observed that none of them received renal replacement therapy. Based on the medical histories of patients, chronic diseases were rarely observed. It was found that the mechanisms of injury and the incidence of airway burns were similar in both groups. Conclusions: The most important factor which causes acute kidney injury in patients with severe thermal injury was found to be depth of burn, however other important risk factors are also age, gender, large burn surface, admission from regional hospitals and sepsis. Chronic diseases were not identified as potential risk factor. In comparison with scientific literature it can be concluded that renal replacement therapy could improve recovery. However, although the restoration of volemia is one of the treatment cornerstone, there is no standard gold formula in place. | |
