| dc.description.abstract | Pētījums tika veikts ar mērķi izpētīt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pusaudžu psihisko veselību, tai skaitā sociālās trauksmes rašanos un progresēšanu, kā arī depresijas simptomu veidošanos. Dati tika ievākti, izmantojot anonīmu anketēšanu, kopā pētījumā piedalījās 56 personas. Sociālā fobija tika izvērtēta, izmantojot Liebowitz sociālās trauksmes skalu, bet depresijas simptomātika ar PHQ-9 pusaudžiem pielāgoto skalu. Pētījumā tika izvērtēti arī dažādi faktori, kas potenciāli var ietekmēt pusaudžu psihisko veselību (draugu satikšanas biežumu un iespējamo zaudēšanu, mācību norises formātu, vēršanos pēc palīdzības pie speciālista, miega kvalitāti, kā arī iespēju saņemt psihoemocionālu atbalstu). Pētījuma rezultāti rāda, ka lielākoties pandēmijas ieviestie ierobežojumi pusaudžus ietekmē negatīvi, veicinot sociālās trauksmes pastiprināšanos 42% respondentu ar pozitīvu skalas rezultātu. Sociālā trauksme veicināja arī sekojošu depresijas simptomātikas veidošanos (statistiski nozīmīga sakarība starp sociālo fobiju un depresiju). Pandēmijas laikā lielākā daļa respondentu biežāk vērsās pēc palīdzības pie speciālistiem (bērnu psihiatra, psihoterapeita), kā arī atzīmēja miega kvalitātes pasliktināšanos. Pacientiem, kuriem pēc Liebowitz skalas klīniskajām pakāpēm pasliktinājās sociālās trauksmes simptomi, tika atrasta statistiski nozīmīga saistība ar draugu zudumu pandēmijas laikā. Lielākajai daļai pacientu, kuriem bija jau diagnosticēta sociālā trauksme, šī diagnoze tika uzstādīta pandēmijas laikā (67% gadījumu). Var secināt, ka Covid-19 pandēmijas ieviestie ierobežojumi negatīvi ietekmē pacientus ar sociālās trauksmes simptomātiku, veicinot tās gaitas pasliktināšanos un depresijas simptomātikas veidošanos. | |
| dc.description.abstract | The aim of this study is to find out what changes the pandemic has brought and how it has affected the mental health of participants: the prevalence and worsening of social anxiety symptoms and consequent depression symptoms. Anonymised questionnaires were used to collect the data: information about different factors affecting the mental health of adolescents during the pandemic: how often they spent time with friends, whether or not they have lost any, distance learning, seeking help from mental health professionals, quality of sleep and receiving emotional support. Patients also filled Liebowitz social anxiety scale and PHQ-9 depression scale for adolescents. The results of the study show that the restrictions due to pandemic mostly affect the participants negatively, promoting the worsening of social anxiety symptoms in 42% of the respondents with positive results of the Liebowitz scale. Statistically significant connection between social anxiety and depression symptoms was found. During the pandemic most of the patients were more often seeking professional help. Patients with worsening social anxiety symptoms were found to have statistically significant connection to losing friends during the pandemic. Most of the recipients with already diagnosed social anxiety were given this diagnosis during the pandemic (67% of the cases). In conclusion the restrictions due to Covid – 19 pandemic negatively affect adolescents with social anxiety, promoting the worsening of symptoms as well as prevalence of depression symptoms in these individuals. | |
