Skābekļa rezerves indeksa mērījumu izmaiņas dinamikā un praktiskā nozīme vispārējās anestēzijas laikā muguras ortopēdiskajās operācijās

Abstract

Pētījuma aktualitāte: Skābekļa rezerves indekss (ORI) ir jauns, nepārtraukts, neinvazīvs un reāllaika parametrs, lai novērtētu PaO2 līmeni diapazonā no 100 līdz 200 mmHg. ORI var sniegt agrīnu brīdinājumu, pirms skābekļa piesātinājums sāk samazināties, un paplašina iespēju neinvazīvi un nepārtraukti uzraudzīt cilvēka ķermeņa skābekļa piegādes stāvokli, lai izvairītos no nevajadzīgas hiperoksijas vai neparedzētas hipoksijas. Paaugstināts ĶMI (ķermeņa masas indekss) ir saistīts ar grūtībām ventilēt pacientu un nodrošināt pietiekamu skābekļa daudzumu. ORI var tikt izmantots, lai sniegtu ieskatu ventilējamo pacientu skābekļa rezervēs. Mērķis: Izvērtēt ORI (skābekļa rezerves indeksa) mērījumu izmaiņas dinamikā un praktisko nozīmi vispārējās anestēzijas laikā muguras ortopēdiskajās operācijās. Hipotēze: Pacientiem ar paaugstinātu ĶMI ir vislielākais risks ORI ievērojami samazināties intubācijas laikā. Metodes: Prospektīvs, novērošanas pētījums. Visi pacienti tika intubēti un saņēma vispārējo anestēziju. Pacienti tika sadalīti divās ĶMI grupās: 1. grupas ĶMI <30 kg/m2 un 2. grupas ĶMI > 30 kg/m2. Perioperatīvi tika mērīts skābekļa rezerves indekss (ORI), kuru reģistrēja Masimo Root platforma un tika salīdzināts ar ĶMI, lai pievērstu uzmanību aptaukošanās populācijai. Mērījumu intervāli: Pirms preoksigenācijas, preogsigenācijas beigās, intubācijas laikā, pēc intubācijas, pēc pozīcijas maiņas un pēc ekstubācijas. Aprēķini tika veikti, izmantojot IBM SPSS Statistics 26.0. Rezultāti: Pētījumā tika analizēti 25 pacienti, no kuriem 16 tika iekļauti 1. grupā ar ĶMI <30 kg/m2 un 9 pacienti 2. grupā ar ĶMI >30 kg/m2. Analizējot ĶMI un ORI rādījumus starp dažādiem operācijas posmiem, statistiski nozīmīgas korelācijas netika atrastas (p=0.42).Salīdzinot tādus mainīgos kā SpO2 un ORI perioperatīvajā periodā, tika noskaidrots, ka starp šiem rādītājiem ir statistiski ticama pozitīva korelācija tādos posmos, kā intubācijas laikā, r=0.49, p=0.013; pēc intubācijas, r=0.49, p= 0.013, pēc ekstubācijas, r=0.5, p=0.02.Secinājumi: 1.Pacientiem dažādos operācijas posmos (preoksigenācijas beigās, intubācijas laikā, pēc intubācijas, pēc pozīcijas maiņas, pēc ekstubācijas) ķermeņa masas indekss neietekmēja skābekļa rezerves indeksa vērtības. 2.Skābekļa rezerves indekss un pulsa oksimetrijas mērījumi uzrādīja statistiski ticamu korelāciju tādos operācijas posmos, kā intubācijas laikā, pēc intubācijas un pēc ekstubācijas. Skābekļa rezerves indekss un perfūzijas indekss uzrādīja statistiski ticamu negatīvu korelāciju intubācijas laikā. 3.Starp vidējo arteriālo spiedienu un skābekļa rezerves indeksu netika novērotas statistiski ticamas korelācijas un saistības. 4.Vislielākās skābekļa rezerves indeksa starpības un izteiktākais samazinājums novērojams preoksigenācijas beigās un intubācijas laikā, kā arī pēc intubācijas un pozīcijas maiņas.

Introduction: The Oxygen Reserve Index (ORI) is a new, continuous, non-invasive and real-time parameter to assess PaO2 levels in the range of 100 to 200 mm Hg. ORI can provide an early warning before oxygen saturation begins to decrease, and extends the possibility of non-invasive and continuous monitoring of the state of human body oxygen supply to avoid unnecessary hyperoxia or unexpected hypoxia. Elevated BMI (Body mass index) is associated with difficulty in ventilating the patient and providing sufficient amounts of oxygen. ORI can be used to provide insight into the oxygen reserves of patients being ventilated. Aim: Assess the dynamics and practical significance of the ORI measurements during general anaesthesia in spinal orthopaedic surgery. Hypothesis: Patients with elevated BMI have the greatest risk of ORI decreasing significantly during intubation. Methods: Prospective, follow- up study. All patients were intubated and received general anesthesia. Patients were divided into two BMI groups: Group 1. BMI < 30 kg/m2 and Group 2. BMI > 30 kg/m2. The perioperative was measured by an oxygen reserve index (ORI) tracked by the Masimo Root platform and compared with BMI to focus on the obesity population. Measurement intervals: Before preoxygenation, at the end of preoxigenation, during intubation, after intubation, after change of position, and after extubation. Data analysis was performed using IBM SPSS Statistics 26.0. Results: The study analyzed 25 patients, 16 of whom were enrolled in Group 1. with BMI < 30 kg/m2 and 9 patients in Group 2. with BMI > 30 kg/m2. No statistically significant correlations were found during the analysis of BMI and ORI measurements between the different phases of surgery (p = 0.42). When comparing variables such as SpO2 and ORI during the perioperative period, it was found that there was a statistically plausible positive correlation at stages such as intubation, r = 0.49, p = 0.013; after intubation, r = 0.49, p = 0.013, after extubation, r = 0.5, p = 0.02. Conclusion: 1.In patients during the perioperative period (end of preoxygenation, during intubation, after intubation, after change of position, after extubation) , the body mass index did not affect the values of the oxygen reserve index. 2.The oxygen reserve index and pulse oximetry measurements showed a statistically reliable correlation during the perioperative period, such as intubation, after intubation and after extubation. The oxygen reserve index and the perfusion index showed a statistically significant negative correlation during intubation. 3.No statistically reliable correlations and liabilities were observed between the median arterial pressure and the oxygen reserve index. 4.The largest difference in the oxygen reserve index and the most pronounced reduction are observed at the end of preoxygenation and during intubation, as well as after intubation and change of position.