Krūts vēža pacientu preoperatīva limfātisko mezglu izvērtēšana ar radioloģiskajām izmeklēšanas metodēm

Abstract

Problēmas būtība: Krūts audzējs ir viens no biežākajiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm, incidence pēdējo gadu laikā pieaugusi par 0,5 % (pēc PVO statistikas datiem). Preoperatīva paduses limfmezglu statusa noteikšana ir svarīgs faktors audzēja prognozē un labākās iespējamās terapijas izvēlē. Visprecīzākā invazīvā metode paduses limfmezglu stāvokļa noteikšanai ir sargmezgla biopsija, savukārt neinvazīvās metodes ietver ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju, pozitronu emisijas tomogrāfiju, mamogrāfiju, magnētisko rezonansi u.c. Primārā izmeklēšanas metode ir ultrasonogrāfija, bet vēl nav neviena pilnīgi precīza metode, kas ļautu identificēt vai izslēgt limfmezglu metastāzes. Pētījuma mērķis: Retrospektīvi salīdzināt paduses limfmezglu izmeklēšanas iespējas krūts vēža pacientēm preoperatīvā periodā, kurām pēc operācijas patohistoloģijā apstiprinātas metastāzes paduses limfmezglos. Metodes un materiāli: Retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums ar 291 krūts vēža pacienti, kurām primāra ārstēšana uzsākta ar ķirurģisku terapiju, un pēcoperācijas patohistoloģiskajā atbildē pieejama informācija par paduses limfmezglu stāvokli. Pacientēm, kurām pēcoperācijas patohistoloģiskajā izmeklēšanā tika apstiprinātas paduses metastāzes, tika izpētītas citas radioloģiskas izmeklēšanas metodes, kas veiktas preoperatīvā periodā. Rezultāti: Pētījumā iekļautas krūts vēža pacientes vecumā no 33 līdz 89 gadiem, vidējais vecums 63.58 (Q1-Q3:54.00-73.00) gadi. No 291 pacientes datiem 71 (24.7 %) preoperatīvā ultrasonogrāfijā konstatētas specifiskas paduses limfmezglu pazīmes, 220 (75.3 %) ultrasonogrāfijas atradne aprakstīta kā normāla. No 71 pacientes datiem tika konstatētas šādas specifiskās limfmezglu pazīmes – izmērs lielāks par 1 cm (62.0 %), kortikālais slānis sabiezēts vairāk kā 3 mm (53.5 %), neregulārs kortikālais slānis (22.5 %), apaļa forma (12.7 %) un zudusi tauku saknīte (4.2 %). Pēc postoperatīvās patohistoloģijas slēdziena datiem 87 (29.9 %) pacientēm pierādītas aksilāro limfmezglu metastāzes, bet 197 (67.7 %) pacientēm metastāzes nav pierādītas. Pastāv statistiski nozīmīga asociācija starp ultrasonogrāfijas limfmezglu atradni preoperatīvā periodā un patohistoloģisko slēdzienu pēc operācijas (p < .001). Ultrasonogrāfijas metodes sensitivitāte ir 66 % un specifitāte 81%. Salīdzinot citas preoperatīvas izmeklēšanas metodes ar ultrasonogrāfiju secināts, ka izmeklējumi, kas veikti kombinācijā ir ar lielāku sensitivitāte limfmezglu metastāžu noteikšanā, bet ar mazāku specifitāti. 22 (18.6 %) gadījumos rezultāti sakrīt ar pozitīvu limfmezglu atradni veicot ultrasonogrāfiju kombinācijā ar citu izmeklējumu, bet 19 (16.1 %) gadījumos ultrasonogrāfijas atradne negatīva un cita izmeklējuma rezultāts pozitīvs. Pēc statistiskas analīzes visos gadījumos ir atrasta asociācija starp ultrasonogrāfijas atradni un papildus veikto izmeklējumu atradni (p < .001).

Introduction: Breast cancer is one of the most common malignancies in women and the second leading cause of death in the world. Tumor incidence has increased by 0.5% in recent years (according to WHO statistics). Preoperative assessment of axillary lymph node status is an important factor in tumor prognosis and selection of the best available therapy. The most accurate invasive method for determining the condition of the axillary lymph nodes is biopsy of the sentinel node, while non-invasive methods include ultrasonography, computed tomography, positron emission tomography, mammography, magnetic resonance and more. The primary method of examination is ultrasonography, but no specific method has yet been identified to identify or rule out lymph node metastases. Aim of the study: Retrospectively compare preoperative axillary lymph node radiological imaging modalities in breast cancer patients with postoperative histological evidence of axillary metastases. Materials and methods: A retrospective cross-sectional study of 291 breast cancer patients who underwent primary surgical treatment and have described axillary lymph nodes in postoperative histopathology. Other radiological imaging modalities performed during the preoperative period have been studied in patients with proven axillary lymph node metastases. Investigated the relationship between radiological imaging modalities and postoperative histopathology data. Results: The study included 291 patients aged 33 to 89 years with a mean age of 63.58 63.58 (Q1-Q3:54.00-73.00) years. Out of 291 there were only 71 (24.7 %) patients with specific lymph node findings in preoperative ultrasound and 220 (75.3 %) patients with normal axillary ultrasound results. Specific axillary lymph node features among 71 cases – size more than 1cm (62.0 %), cortical layer thickening more than 3mm (53.5 %), irregular cortical layer (22.5 %), round shape (12.7 %), loss of fatty hilum (4.2 %). Postoperative histopathology report revealed axillary lymph node metastases in 87 (29.9 %) patients and no metastases in 197 (67.7 %) patients. There is a statistically significant association between the ultrasonography lymph node status in the preoperative period and the pathohistological report after surgery (p < .001). The sensitivity of the ultrasound method is 66 % and the specificity is 81 %. Comparing other preoperative examination methods with ultrasonography, it was concluded that the examinations performed in combination have a higher sensitivity in detecting lymph node metastases, but with lower specificity. In 22 (18.6 %) cases the results coincided with a positive lymph node finding by performing ultrasonography in combination with another examination, but in 19 (16.1 %) cases the ultrasonography finding was negative, and the result of another examination was positive. After statistical analysis, an association between the results of ultrasonography and additional examinations was found in all cases (p < .001).