Krūšu dziedzeru magnētiskās rezonanses izmeklējumu indikāciju izvērtēšana pirms un pēc multidisciplinārā konsīlija ieviešanas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā

Abstract

Ievads. Veiksmīgas ārstēšanas nodrošināšanai ir svarīga precīza, mērķtiecīga pacientu izmeklēšana. Krūšu magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējums ir ar visaugstāko jutību krūts vēža diagnostikā, salīdzinot ar citām radioloģiskās izmeklēšanas metodēm, tomēr, dēļ dārdzības, laikietilpības un hipersensivitātes, tā nav pirmās rindas izmeklēšanas metode. Lai veiktu MR izmeklējumu ir nepieciešamas pamatotas indikācijas. 2020.gadā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā” tika izveidots un ieviests multidisciplinārais konsilijs (MDK) jeb multidisciplināra sanāksme, kuras laikā tiek apspriesti pacientu klīniskie gadījumi, izskatīti pacientu radioloģisko izmeklējumu attēli, patohistoloģisko izmeklējumu rezezultāts,un lemts, vai pacientiem ir nepieciešami papildus izmeklējumi, t.sk., magnētiskā rezonanse. Darba mērķis. Salīdzināt krūšu dziedzeru magnētiskās rezonanses izmeklējumu indikācijas pirms un pēc multidisciplinārā konsīlija ieviešanas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Materiāli un metodes. Pētījums tika veikts RAKUS. Pētījumā tika salīdzinātas atšķirības krūšu MR izmeklējumu indikācijās pirms MDK ieviešanas un pēc MDK ieviešanas. Dati tika apkopoti un analizēti par 6 mēnešu periodu pirms MDK ieviešanas no 01.01.2019. līdz 30.06.2019. un 6 mēnešu periodu pēc MDK ieviešanas no 01.01.2021. līdz 30.06.2021. Datu statistiskai analīzei tika izmantota IBM SPSS Statistics 27.0 programma. Rezultāti. Visā pētījumā tika aplūkoti 232 MR izmeklējumu gadījumi – 35,3% pirms MDK ieviešanas un 54,7% pēc MDK ieviešanas. Starp indikācijām krūšu MR veikšanai pirms un pēc MDK ieviešanas tika noteikta statistiski nozīmīga sakarība (Fišera precīzais tests, p<0,00001). Starp grupām pirms un pēc MDK ieviešanas un MR atradi tika noteikta statistiski nozīmīga sakarība (Fišera precīzais tests, p<0,001). Pirms MDK ieviešanas izmeklējums pacientiem ar krūts vēzis tika veikts 35,2% gadījumos, savukārt pēc MDK ieviešanas – 66,1% gadījumos. Starp krūšu dziedzeraudu blīvumu un MR atradi tika noteikta statistiski nozīmīga sakarība (Fišera patiesais tests, p=0,001). Starp MR atradi un krūšu dziedzeraudu blīvumu pirms un pēc MDK ieviešanas tika atklāta statistiski nozīmīga sakarība (Fišera precīzais tests, p<0,001). Starp histopatoloģisko atradi un krūts dziedzeraudu blīvumu pacientēm, kurām indikācijas MR veikšanai bija “Pirmsoperācijas izmeklēšana pacientēm ar primāri diagnosticētu krūts vēzi” pēc MDK ieviešanas pastāv statistiski nozīmīga saistība (Fišera precīzais tests, p=0,047). Secinājmi. Pēc MDK ieviešanas RAKUS, MR izmeklējumi tiek veikti pacientiem mērķtiecīgi un ar pamatotām indikācijām.

Introduction. For successful treatment accurate, targeted patient investigation is essential. Breast magnetic resonance imaging (MRI) has the highest sensitivity of imaging methods to detect breast cancer, however, due to its cost, time, and hypersensitivity, it is not a first-line screening method. Reasonable indications are required for an MRI examination. In 2020, a multidisciplinary team (MDT) was established and implemented at Riga East Clinical University Hospital. During its meeting, patients' clinical cases are discussed and it is decided whether patients need additional examinations, including magnetic resonance imaging. Aim of the study. To evaluate the indications for breast MRI before and after the introduction of MDT at Riga East Clinical University Hospital. Materials and methods. The study was performed in Riga East Clinical University Hospital comparing the indications for breast MR examinations performed in two identical time periods before and after the introduction of MDT. The research period before the introduction of MDT lasted from 01.01.2019. until 30.06.2019 The research period after the introduction of MDT lasted from 01.01.2021. until 30.06.2021. IBM SPSS Statistics 27.0 was used for statistical analysis of the data. Results. Throughout the study, 232 cases of MRI examination were considered - 35.3% before the introduction of MDT and 54.7% after the introduction of MDT. There was a statistically significant difference between the indications for breast magnetic resonance imaging before and after MDT (Fisher's exact test, p <0.05). A statistically significant correlation was found between the groups before and after MDT and MRI findings (Fisher's exact test, p <0.001). Breast cancer was detected in 35.2% of cases before the MDT, and in 66.1% of cases MDT. A statistically significant relationship was found between breast tissue density and MRI findings (Fisher's true test, p = 0.001). A statistically significant association was found between the indications for MRI and the density of breast tissue before and after the introduction of MDK (Fisher's exact test, p <0.001). There is a statistically significant relationship between histopathological findings and breast tissue density in patients for whom the indication for MRI was “Preoperative examination of patients with primary diagnosed breast cancer” after the introduction of MDK (Fisher's exact test, p = 0.047). Conclusion. After the introduction of MDT in at Riga East Clinical University Hospital, MRI examinations are performed in patients in a targeted manner and with reasonable indications.