Terapeitiskās taktikas "stimulēt un ablēt" izvērtējums pacientiem ar permanentu ātriju fibrilāciju un hronisku sirds mazspēju

Abstract

Ievads: ātriju fibrilācija (ĀF) un hroniska sirds mazspēja (HSM) ir kardiovaskulāras epidēmijas ar pieaugošu esošo un paredzamo incidenci un prevalenci pasaulē. Terapeitiskā taktika “stimulēt un ablēt”, kas ietver implantējamas sirds ierīces (ISI) implantāciju un atrioventrikulāra savienojuma ablāciju, ir viens no modernākajiem terapeitiskajiem risinājumiem pacientiem ar permanentu ĀF un HSM. Darba mērķis: izvērtēt terapeitiskās taktikas “stimulēt un ablēt” ietekmi uz veselības un dzīves kvalitātes parametriem pacientiem ar permanentu ĀF un HSM. Materiāli un metodes: darba pamatā ir retrospektīvs garengriezuma un šķērsgriezuma pētījums. Tika iekļauti pacienti, kuriem ir implantējama sirds ierīce un permanentas ĀF dēļ ir veikta atrioventrikulārā savienojuma ablācija. Pētījumā tika izmantoti ar veselību asociētie dati, kas tika iegūti no pētījuma dalībnieku slimības vēsturēm un dzīves kvalitātes dati, kas tika iegūti intervijas vai telefonintervijas laikā.Rezultāti: pētījumā piedalījās 41 pacients, no kuriem 29 (70,7%) bija vīrieši un 12 (29,3%) sievietes. Vidējais pētījuma dalībnieku vecums bija 67,3 gadi ± 10,7 gadi, vecuma intervāls 46 – 87 gadi. Pētījuma dalībnieku vidējā KKIF pirms StimAb bija 30,78 ± 12,84%, savukārt pēc 42,61 ± 11,11%. Vidējā NYHA funkcionāla klase pēc StimAb samazinājas no 3±0,6 līdz 1,98±0,7. Pēc StimAb, III klases AAM lietojums samazinājās par 93%, digoksīna par 92%, cilpas diurētiķu par 80%, savukārt MRA par 27%. Mediānā pētījuma dalībnieku dzīves kvalitāte pirms StimAb bija 2 balles, pēc 8 balles. Vidējais 1-gada hospitalizāciju skaits pirms StimAb bija 4,4 (mediāna = 5), pēc 0,24 hospitalizācijas (mediāna = 0). Secinājumi: terapeitiskā taktika “stimulēt un ablēt” uzlabo sirds mazspējas parametrus - NYHA funkcionālo klasi un KKIF, samazina pacientu lietoto medikamentu daudzumu, visbūtiskāk samazinot III klases AAM, digoksīna, un diurētiķu grupas medikamentu lietošanu, bet būtiski neietekmējot beta blokatoru lietošanu, kā arī uzlabo pacientu dzīves kvalitāti un samazina 1-gada hospitalizāciju skaitu.

Introduction: atrial fibrillation (AF) and chronic heart failure (CHF) are cardiovascular epidemics with an increasing current and projected incidence and prevalence worldwide. Choosing the optimal treatment for such patients is often difficult. Therapeutic strategy "pace and ablate", which includes cardiac pacemaker implantation and atrioventricular junction ablation, is one of the most advanced therapeutic options for patients with permanent AF and CHF. Aim of the study: to evaluate the effect of therapeutic tactics “pace and ablate” on health and quality of life parameters in patients with permanent AF and CHF. Materials and methods: the work is based on a retrospective longitudinal and cross-sectional study. Patients with an implantable cardiac pacemaker who underwent permanent ablation of the atrioventricular junction due to AF were included. The study used health-related data from the patients’ medical histories and quality of life data from an interview or telephone interview. IBM SPSS 22 and Microsoft Excel for Microsoft 365 MSO software were used for data entry, processing, statistical analysis, and graphics. Results: 41 patients participated in the study, of whom 29 (70.7%) were men and 12 (29.3%) were women. The mean age of the study participants was 67.3 years ± 10.7 years, with an age range of 46 to 87 years. The mean LVEF before study for StimAb was 30.78 ± 12.84% and for 42.61 ± 11.11%. The mean NYHA functional class after StimAb decreased from 3 ± 0.6 to 1.98 ± 0.7. After StimAb, the use of class III AAM was reduced by 93%, digoxin by 92%, loop diuretics by 80% and MRI by 27%. The median quality of life of the study participants before StimAb was 2 points, after 8 points. The median 1-year hospitalization before StimAb was 4.4 (median = 5) and after 0.24 hospitalizations (median = 0). Conclusions: therapeutic tactic “pace and ablate” improves the parameters of heart failure - NYHA functional class and LVEF, reduces the amount of medication used by patients, most significantly reducing the use of class III AAD, digoxin, and diuretics, but does not significantly affect the use of beta-blockers, improves the patients’ quality of life and reduces the number of 1-year hospitalizations.