Hroniska pankreatīta ķirurģiskās ārstēšanas rezultāti: sešu gadu pieredze Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, stacionārā "Gaiļezers"

Abstract

Ievads. Hronisks pankreatīts (HP) ir progresējoša iekaisuma slimība aizkuņģa dziedzerī, kas rada neatgriezenisku dziedzera audu atrofiju un fibrozi. Tas pakāpeniski rada eksokrīnu un endokrīnu aizkuņģa dziedzera mazspēju. Slimībai progresējot, pastiprinoties sāpju sindromam, aizkuņģa dziedzerī attīstās arī lokālas komplikācijas. Iepriekšminētais rada indikācijas ķirurģiskai ārstēšanai. Iespējamo operāciju veidi iedalās divās grupās: rezecējošas un drenējošas. Kopumā aizkuņģa dziedzera operācijas ir tehniski izaicinošas un augsti invazīvas, līdz ar to asociējas ar nozīmīgu pēcoperācijas komplikāciju risku (53,3 %). Darba mērķis. Retrospektīvi noskaidrot ķirurģiskās ārstēšanas veidus un intrahospitāli attīstījušās komplikācijas pēcoperācijas periodā pacientiem ar HP Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā “Gaiļezers”, kā arī salīdzināt tās ar literatūras datiem. Materiāli un metodes. Pētījumā retrospektīvi ir iekļauti pacienti no 16 gadu vecuma ar HP diagnozi (diagnozes kods no Starptautiskās slimību klasifikācijas sistēmas: (SSK – 10) K86.0, K86.1, K86.3, K86.8), kā arī šiem pacientiem bija veikta operatīva ārstēšana vispārājā anestēzijā (manipulācijas kods: 21060, 21068). Pacienti ārstējušies stacionārā laika posmā no 2015. līdz 2021. gadam ieskaitot. Datu ievadei tika izmantot modificēta pancreasgroup.org anketa. Datu ievade protokols aplūkojams pielikumā. (Skatīt pielikums Nr. 1) Pēcoperācijas komplikāciju klasificēšanai tika izmantota Klaviena - Dindo klasifikācija (KDK) (Skatīt pielikumu Nr. 2). Papildus aizkuņģa dziedzera fistula, pēcoperācijas asiņošana un žults noplūde tika aplūkotas pēc International Study Group of Pancreatic Fistula (ISGPS) pakāpēm. (Skatīt pielikums Nr. 3) Datu analīzei bija izmantota aprakstošā statistika. Korelāciju analīzei izveidoja spriedzes tabulas un izmantoja Pīrsona Chi kvadrāta testu (PCKT). Rezultāti. Kopumā pētījumā iekļauti 124 pacienti. No tiem 88 pacienti (71%) bija vīrieši un 36 (29%) sievietes. Pētījumā atlasīto pacientu vecums svārstījās no 16 līdz 83 gadiem (vidējais vecums 48,94 ± 12,158). Visbiežāk veiktās operācijas bija veikta operācija Frey modifikācijā bez žultsvada fenestrācijas – 56 pacientiem (45%). Tam sekoja pseidocisto – gastrostomijas 22 pacientiem (18%) un pseidocistu ārējas drenāžas 10 pacientiem (8%). Kopumā pēcoperācijas periodā komplikācijas novēroja 60 pacientiem (48%). Pamatā tās bija: aizkavēta kuņģa evakuācija 21 pacientam (19%), asiņošana no operācijas zonas 19 pacientiem (18%), aizkuņģa dziedzera fistula 13 pacientiem (12%), brūces infekcija 11 pacientiem (10%) un 10 pacientiem vaskulāras komplikācijas (9%). Secinājumi. Latvijā vīriešus ar HP biežāk ārstē ķirurģiski. Biežāk izmantotā modifikācija bija pēc Freja. Lielākoties izmantoja divpadsmit pirkstu zarnas saudzējošas modifikācijas. Biežākā komplikācija bija aizkaizkavēta kuņģa evakuācija. Ķirurģiskā efektivitāte pēdējos 6 gados ir bijusi efektivitīva.

Introduction.Chronic pancreatitis is a progressive, inflammatory disease of the pancreatic tissue, that causes irreversible tissue atrophy and fibrosis. It gradually leads to exocrine and endocrine pancreatic insufficiency. The classic manifestations of the disease ar epigastric abdominal pain, diabetes mellitus and malabsorption. As the disease progresses and the pain syndrome worsens, new and local complications start to form in the pancreatic tissue. These complications indicate for further treatment of chronic pancreatitis. Generally surgical treatment is divided into two groups: resection or drainage of the pancreatic pathology. Surgical treatment of chronic pancreatitis is thought as technically challenging, highly invasive and associated with a significant postoperative complication risk (53,3%). Aim of the work. Retrospectively identify all used surgical modifiactions and intrahospitally developed complications during patients postoperative care period. Use that method for all patients with chronic pancraetitis ar Riga East clinical university hospital stationary “Gaiļezers” and furthermore compare it with the sientific literature data. Material and methods. The retrospective study included patients starting from 16 years of age and with diagnosis of chronic pancreatitis (diagnosis code from the International System for Disease Classification: K86.0, K86.1, K86.3, K86.8), and have underwent surgical treatment with help of general anaesthetics (manipulation code: 21060, 21068). Patients have been treated in stationary starting from 2015 untill 2021 inclusive. A customized pancreasgroup.org questionnaire was used for the collection of patient data. The used data entry protocol is shown in the annex part of the study. For the classification of postoperative complications Clavien – Dindo classification was applied. In additional pancreatic fistula, postoperative bleeding and bliliary leakage were examined after Internation Study Group of pancreatic ranks. Descriptive statistics was used for the data analysis. Results. A total of 124 patients were included in the study. Of these, 88 patients (71%) were men and 36 (29%) women. The age of patients ranged from 16 to 83 years (avarage age 48,94 ± 12,158). The most frequently performed surgery was modification after Frey without biliary system fenestration in 56 patients (45%). This was followed by pseudocyst – gastrostomy in 22 patients (18%) and by external drainage of pseudocyst in 10 patients (8%). Overall, postoperative complications occurred in 60 patients (48%). Generally these were: delayed gastric emptying in 21 patients (19%), bleeding from surgery area in 19 patients (18%), pancreatic fistula in 13 patients (12%), wound infection in 11 patients (10%) and 10 patients with vascular complications (9%). Conclusions.In Latvia, men with chronic pancreatits were more often treated surgically. For the past 6 years patients were treated very effectivly iwth chronic pancreatitis.