Latvijas, Lietuvas un Polijas mobilitātes prioritāte Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros

Abstract

Maģistra darba “Latvijas, Lietuvas un Polijas mobilitātes prioritāte Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros” mērķi ir noskaidrot, kādi faktori ir ietekmējuši Latvijas, Lietuvas un Polijas mobilitātes prioritātes iestrādi Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) nacionālajos plānos, kā arī analizēt kā atšķiras šo trīs valstu pieejas attiecībā uz ANM nacionālajos plānos iestrādāto mobilitātes prioritāti. Darba teorētiskā daļa ir izstrādāta balstoties uz rīcībpolitikas cikla un racionālās izvēles pieejām, aplūkojot dažādu autoru pausto attiecībā uz rīcībpolitikas izstrādes procesu un dažādu spēlētāju iesaisti tajā, kā arī raksturojot racionalitātes nozīmi lēmumu pieņemšanā. Maģistra darba empīriskā daļa sastāv no divām nodaļām. Pirmajā nodaļā ir aprakstīts Atveseļošanās noturības mehānisms, kā arī salīdzināti Latvijas, Lietuvas un Polijas ANM nacionālie plāni, sasaistot to izstrādes procesu arī ar teorētiķu pausto attiecībā uz rīcībpolitikas ciklu. Otrajā nodaļā ir aplūkota visu trīs valstu ANM nacionālo plānu mobilitātes prioritāte, analizējot to saturu, izstrādes procesu un sasaisti ar nacionāla līmeņa prioritātēm attiecībā uz transporta sektora klimata neitralitātes veicināšanu. Veiktās analīzes rezultātā ir secināts, ka šo trīs valstu gadījumā nepastāv korelācija starp transporta sektora radīto siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju īpatsvaru kopējā valstī emitētā SEG emisiju apjomā un ieguldījumiem transporta sektorā ANM nacionālo plānu ietvaros. Tāpat ir secināts, ka galvenais faktors, kurš ir noteicis Latvijas, Lietuvas un Polijas mobilitātes prioritāti ir nacionāla līmeņa mērķu, kuri attiecas uz klimata neitralitātes veicināšanu, sasniegšana transporta sektorā.

The aims of the master's thesis “The mobility priority of Latvia, Lithuania and Poland within the framework of European Union Recovery and Resilience Facility” are to find out what factors have influenced the incorporation of the Latvian, Lithuanian and Polish mobility priority into the Recovery and Resilience Facility (RRF) national plans, and to analyze the differences between the approaches of the three countries with regard to the mobility priority embedded in the RRF national plans. The theoretical part of the thesis is based on the policy cycle and rational choice approaches, looking at the views expressed by various authors on the policy development process and the involvement of different players in it, as well as describing the importance of rationality in decision making. The empirical part of the master's thesis consists of two chapters. The first part describes the Recovery and Resilience Facility, as well as compares the RRF national plans of Latvia, Lithuania and Poland, linking the process of their development with that expressed by theorists regarding the policy cycle. The second part examines the mobility priority of the RRF national plans of all three countries, analyzing their content, development process and link with national priorities for promoting climate neutrality in the transport sector. The analysis concludes that for these three countries there is no correlation between the share of greenhouse gas emissions (GHG) of the transport sector in total amount of GHG emissions emitted in the country and investment in the transport sector under the RRF national plans. It has also been concluded that the main factor that has determined the priority of mobility in Latvia, Lithuania and Poland is the achievement of national level goals related to the promotion of climate neutrality in the transport sector.