Mentālā veselība un pienākumu sadale ģimenē sievietēm un vīriešiem Covid-19 pandēmijas laikā

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, vai atšķiras pienākumu sadale un slogs ģimenē, un mentālās veselības rādītāji sievietēm un vīriešiem, un kā pienākumu sadale un slogs ir saistīta ar sieviešu un vīriešu mentālo veselību, kā arī, kā bērnu skaits ir saistīts ar mentālās veselības rādītājiem abiem dzimumiem. Pētījumā piedalījās 147 respondenti, vecumā no 20 līdz 36. No tiem 94 (63,9%) bija sievietes un 53 (36,1%) vīrieši. Dalībnieku vidējais vecums sievietēm (M=26,14, SD=4,01) un vīriešiem (M=25,35, SD=4,00). Bakalaura darbā tika izmantota sloga skala ģimenes aprūpētājiem (BSFC) un depresijas, trauksmes, stresa skala (DASS), kā arī ievākti demogrāfiskie dati. Pētījuma rezultāti norāda, ka sievietēm un vīriešiem mentālās veselības rādītāji bija saistīti ar slogu. Pienākumu sadale sievietēm uzrādīja esošu saistību ar subjektīvo slogu. Bērnu skaits sievietēm bija negatīvi saistīts ar subjektīvo slogu.

The aim of bachelor's work is to find out whether there are differences in responsibilities and family burden, and mental health indicators for women and men, and how delegation of responsibilities and burden are linked to the mental health of women and men, and how the number of children is associated with mental health indicators for both sexes. The study involved 147 respondents, aged 20 to 36. Of those, 94 (63.9%) were women and 53 (36.1%) men. Average age of participants in women (M = 26,14, SD = 4,01) and men (M = 25,35, SD = 4,00). The bachelor's work used a burden scale for family caregivers (BSFC) and depression, anxiety, stress scale (DASS), as well as collected demographic data. The results of the study indicate that mental health indicators in women and men were associated with the burden. The distribution of responsibilities to women showed an existing relationship to the subjective burden. The number of children in women was negatively associated with the subjective burden.