Miega paradumu saistība ar trauksmes un depresijas rādītājiem topošo pieaugušo vecuma posmā

Abstract

Pētījuma mērķis - izpētīt saistību starp miega paradumiem un trauksmes un depresijas rādītājiem 18-25 gadus veciem cilvēkiem. Pētījuma izlase: Latvijas iedzīvotāji, vecumā no 18-25 gadiem. Pētījuma dizains: korelatīvs pētījums. Datu ievākšanas metodes: Depresijas, trauksmes un stresa skalas īsā versija (DASS-21); Pitsburgas aptauja par miega kvalitāti (PSQI). Izvirzītā pētījuma hipotēze tika apstiprināta: sliktāks miegs 18-25 gadīgajiem ir pozitīvi saistīts ar paaugstinātiem trauksmes un depresijas rādītājiem; augstāki stresa, depresijas, trauksmes rādītāji ir saistīti ar sliktāku kopējo miega kvalitāti. Būtiskākie miega paradumi, kas saistīti ar sliktāku miegu, ir – vēlāka gulētiešana, viedtālruņu izmantošana, bet būtiskākie faktori, kas saistīti ar augstākiem stresa, trauksmes, depresijas un sliktāka miega rādītājiem– pieaugušo vecumposma izaicinājumi, kā arī studijas.

The aim of the study was to determine the relationship between sleep habits and anxiety and depression rates in 18-25-year old. Sample of the study: Latvian population, aged 18-25 years. Study design: a correlative study. Data collection methods: short version of the Depression, Anxiety and Stress Scale (DASS-21); Pittsburgh Sleep Quality Index (PSQI). The hypothesis was confirmed: the worse the sleep of 18-25 year olds, the more closely and positively it is associated with increased rates of anxiety and depression, and vice versa. Higher rates of stress, depression and anxiety are associated with lower overall sleep quality. The most important sleep habits associated with poorer sleep are - going to bed later, using smartphones, but the most important factors associated with higher levels of stress, anxiety, depression and poorer sleep - the challenges of adulthood, as well as studies.