Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistības ar akadēmisko sniegumu studentiem

Abstract

Darba mērķis ir noskaidrot kādas saistības pastāv starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un akadēmisko sniegumu, kā arī noskaidrot dzimumu atšķirības stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēlē. 52 studenti, 17 sievietes un 35 vīrieši no Latvijas piedalījās pētījumā. Tika izmantota COPE aptauja (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989), kuru Latvijā adaptējusi S. Knipše, 2011 gadā. Akadēmiskais sniegums tika mērīts, izmantojot dalībnieku pēdējā semestra vidējo atzīmi. Statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības parādās starp konkrētām uz Problēmu orientētām un uz Emocijām orientētām pārvarēšanas stratēģijām un akadēmisko sniegumu. Nozīmīgas negatīvas saistības ar akadēmisko sniegumu parādās starp konkrētām uz Emocijām orientētām pārvarēšanas stratēģijām un Izvairīšanās stratēģijām. Sievietes vairāk izmantoja uz Izvairīšanās stratēģijas, kamēr vīrieši vairāk izmantoja uz Problēmām un Emocijām orientētas stratēģijas.

The paper aims to determine the relationship between stress coping strategies and academic performance, as well as to determine gender differences in the choice of stress coping strategies. 52 students, 17 women and 35 men from Latvian have responded. The COPE Inventory (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989) was used, which was adapted in Latvia by S. Knipše in 2011. Academic performance is measured using the last semester's average grade. Statistically significant positive correlations emerge between specific problem-oriented and emotion-oriented coping strategies, and academic performance. Significant negative associations emerge between specific emotional-oriented strategies and avoidant coping strategies, and academic performance. Women used more avoidant coping strategies, while men used more problem-oriented and emotion-oriented coping strategies.