Vaļņu trases iekļaušana skolu infrastruktūrā, to pieejamība un ietekme uz sporta stundām

Abstract

Darba autors diplomdarba tēmu balsta uz problēmas būtību, kas sevī ietver skolas infrastruktūras neizmantošanu vai tās neesamību, tādā veidā radot priekšstatu par ekstrēmā sporta pieejamību un ietekmi uz sporta stundām. Diplomdarba mērķis ir, pēc Skola 2030 vadlīnijām attiecībā uz sporta stundu norisi, balstoties uz teorijas materiālu, kā arī veiktās aptaujas datu analīzi, definēt sekmīgu ekstrēmā sporta integrācijas modeļa izveidi skolas sporta stundām. Diplomdarba teorētiskajā daļā tiek hronoloģiski analizēta ekstrēmā sporta teorija. Tiek uzskaitīti sasniegumi Latvijas un pasaules mērogā, kā arī atspoguļota laika gaitā esošā skolas vecuma bērnu interese par ekstrēmo sportu. Tiek aprakstīta vecāku un Valsts institūciju iesaiste sporta attīstībā. Praktiskajā daļā tiek anketēti 111 respondenti, vecumā no 7-17 gadiem. Anketa izveidota interneta platformā visidati.lv; tā sastāv no 12 jautājumiem, no kuriem 2 ir atvērta tipa jautājumi. Anketas mērķa auditorija ir sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni. Respondenti tika aicināti veikt anketas aizpildīšanu tādās izglītības iestādēs, kā Siguldas Valsts ģimnāzija, Mežciema pamatskola un Ādažu Brīvā Valdorfa skola. Iegūtie dati ir daudzveidīgi, jo ne visās respondentu pašvaldībās vai skolu apkārtnē atrodas vaļņu trase. Mežciema pamatskolā jeb darba autora prakses skolā, tika novadītas divas sporta stundas pie skolas esošajā vaļņu trasē. Šādu stundu norise veicināja padziļinātu autora izpratni par iespējām ekstrēmo sportu integrēt skolu sistēmā turpmāk. Ekstrēmais sports sniedz bērniem jaunas un padziļinātas iemaņas velosipēda, skrituļdēļa, skrituļslidu, kā arī skrejriteņa kontrolē, kas var arī sekmēt spēju šos braucamrīkus pārvaldīt ārpus skolas teritorijas. Sports ikdienā veicina vispārējo fizisko sagatavotību. Skolas infrastruktūras pilnvērtīga izmantošana nodrošina daudzveidīgas un interesantas mācību stundas.

The author of the Diploma Paper bases the topic of this paper on the essence of the problem, which includes the non-use or absence of school infrastructure, thus creating an idea of the availability of extreme sports and its impact on sports lessons. The aim of the Diploma Paper is, according to School 2030 guidelines for sports lessons, to explore and analyse theoretical material as well as the survey data in order to define a successful model of integrating extreme sports in sports lessons at school. In the theoretical part of the Diploma Paper, the theory of extreme sports is chronologically analysed. Achievements in Latvia and worldwide are listed, as well as the interest of school-age children in extreme sports over time is provided. The involvement of parents and state institutions in the development of sports is described. In the practical part, 111 respondents, aged 7-17, are surveyed. The questionnaire was created on the internet platform visidati.lv; consists of 12 questions, 2 of which are open-ended questions. The target audience of the questionnaire is elementary and primary school age children. Respondents were invited to complete the questionnaire in such educational institutions as Sigulda State Gymnasium, Mežciems Primary School and Ādaži Free Waldorf School. The obtained data are diverse, because not all respondents have a pump track in the municipalities or in the vicinity of schools. In Mežciems primary school or the author's practice school, two sports lessons were conducted on the pump track near the school. The course of such lessons contributed to the author's in-depth understanding of the possibilities of integrating extreme sports into the school system in the future. Extreme sports provide children with new and in-depth skills in controlling a bicycle, skateboard, roller skate, and scooter, which can also enhance their ability to operate these vehicles outside of school. Sport promotes general physical fitness daily. Full use of school infrastructure ensures diverse and interesting lessons.