Remigrantu atgriešanās šoka, tā pārvarēšanas stilu un atkārtotas psiholoģiskās pielāgošanās sakarības pieaugušajiem pēc atgriešanās Latvijā
Author
Ozola-Cīrule, Iveta
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Martinsone, Baiba
Date
2022Metadata
Show full item recordAbstract
Pētījuma mērķis bija noteikt, vai remigrantiem, kas uzrāda augstākus atgriešanās šoka rādītājus, būs izteiktāki psiholoģiskās pielāgošanās grūtību simptomi, un kādas pastāv saistības starp remigrantu atgriešanās šoka, tā pārvarēšanas stilu un atkārtotas psiholoģiskās pielāgošanās rādītājiem pētāmajā grupā. Mērķis bija arī noteikt, kā atgriešanās šoka pārvarēšanas stili un demogrāfiskie rādītāji prognozē atgriešanās šoka un atkārtotas psiholoģiskās pielāgošanās rādītājus, un kādas ar atgriešanos saistītas pieredzes norāda Latvijai piederīgie remigranti. Pētījuma izlasi veidoja 84 respondenti, vecumā no 20 līdz 67 gadiem (M=38,76; SD=9,70), kas internetā anonīmi aizpildīja aptauju. Atgriešanās šoks tika mērīts ar 16 pantu Atgriešanās šoka skalu (Reentry Shock Scale), atgriešanās šoka pārvarēšanas stilu noteikšanai tika izmantots Atgriešanās šoka pārvarēšanas stilu koncepts (Reentry Coping Modes) un atkārtota psiholoģiskā pielāgošanās tika mērīta ar Depresijas, trauksmes un stresa skalu saīsināto versiju (DASS-21). Noslēgumā tika uzdots kvalitatīvais jautājums padziļinātai remigrantu pieredzes izpētei un tika veikta tematiskā analīze. Pētījuma rezultāti norāda, ka remigranti, kas uzrādījuši augstākus atgriešanās šoka rādītājus, uzrāda arī izteiktākus simptomus depresijas, trauksmes un stresa skalās. Lielākas grūtības iejusties pēc atgriešanās Latvijā izjūt gados jaunāki cilvēki, sievietes, kā arī tie, kas pavadījuši emigrācijā ilgāku laiku un nesenāk atgriezušies mājās, un arī tie, kas izvēlas neefektīvākas pārvarēšanas stratēģijas. Tika secināts, ka nozīmīgi atgriešanās šoka prognozētāji ir vecums, prombūtnes ilgums un atgriešanās šoka pārvarēšanas stili. Savukārt nozīmīgi atkārtotas psiholoģiskās pielāgošanās prognozētāji ir dzimums un atgriešanās šoka pārvarēšanas stili. The purpose for the study was to find out if returnees that show higher reentry shock indicators will have more severe symptoms of difficulty readjusting psychologically and what kind of relationships exists between returnees reentry shock, the mode of coping, and psychological readjustment indicators in the study group. Another goal was to find out how reentry shock coping modes and demographic indicators predict reentry shock and psychological readjustment indicators (depression, anxiety, and stress), and what kind of reentry experiences are indicated by Latvian returnees. The study group consisted of 84 respondents aged from 20 to 67 years old (M=38,76; SD=9,70), that anonymously filled in an online survey. Reentry shock was measured using a 16-items Reentry Shock Scale, The reeentry shock coping modes were determined using Reentry Coping Modes, and psychological readjustment was measured using a shortened version of the Depression, Anxiety, and Stress Scale (DASS-21). The study results indicate that reentries that show higher reentry shock indicators also show higher symptoms on depression, anxiety, and stress scales. More difficulties readjusting after returning to Latvia are felt by younger people, women, those that have emigrated for a longer time and have recently returned, and those that choose ineffective coping strategies. It was concluded that important predictors for reentry shock are age, the length of being away, and reentry coping modes. In turn, important psychological readjustment predictors are gender and reentry coping modes.