Show simple item record

dc.contributor.advisorPirsko, Laura
dc.contributor.authorZomerfelde, Gita
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
dc.date.accessioned2022-07-06T01:04:39Z
dc.date.available2022-07-06T01:04:39Z
dc.date.issued2022
dc.identifier.other89691
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/60744
dc.description.abstractPētījuma mērķis ir noskaidrot, vai bērnībā piedzīvotajai traumatiskajai pieredzei, izjustajiem traumas simptomiem, negatīvajai komunikācijai par ēšanas uzvedību pastāv saistība ar ēšanas uzvedību. Papildus pētījumā tika apskatītas dzimumatšķirības un izmainītas ēšanas uzvedības biežumi. Pētījumā piedalījās 726 pusaudži (369 – meitenes, 344 – zēni, 13 – nenorādot dzimumu) vecumā no 11 līdz 16 gadiem, 5. un 9. klases skolēni. Darba ietvaros izmantotas šādas aptaujas: Bērnības traumas aptauja (Childhood Trauma Questionnaire, (CTQ), Fink et al., 1995). Bērnu traumas simptomu aptauja (Trauma symptom checklist for children (TSCC), Briere, 1995). Aptauja par attieksmi pret ēšanu – EAT-26 (Eating Attitudes Test, Garner, et.al., 1982). Aptauja par negatīvo ēšanas komunikāciju ģimenē (Family Fat Talk Questionnaire (FFTQ) Macdonald et al., 2015). Pētījuma rezultātā konstatēts, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība ēšanas uzvedības veidiem ar emocionālo un seksuālo vardarbību, depresijas un disociācijas simptomiem, personīgo un ģimenes negatīvo komunikāciju par ēšanas uzvedību. Personīgā negatīvā komunikācija izskaidro 21% izmainītu ēšanas uzvedību. Emocionālās vardarbības un disociācijas simptomu pienesums izskaidro 25% izmainītas ēšanas uzvedības variāciju. Pastāv statistiski nozīmīgi augstāki rezultāti meiteņu izlasē.
dc.description.abstractThe aim of the study is to find out whether the traumatic experience of childhood, the symptoms of trauma experienced, and the negative communication about eating behavior are related to eating behavior. In addition, the study looked at gender differences and changed the frequency of eating behavior. The study involved 726 adolescents (369 - girls, 344 - boys, 13 - no specific gender) aged 11 to 16, 5th and 9th grade students. The following surveys were used in the work: Childhood Trauma Questionnaire (CTQ, Fink, et al.,, 1995). Trauma Symptom Checklist for Children (TSCC, Briere, 1995). Eating Attitudes Test (EAT-26, Garner, et al., 1982). Family Fat Talk Questionnaire (FFTQ, Macdonald, et al., 2015). The study found that there is a statistically significant positive association between altered eating behavior with emotional and sexual abuse, depressive and dissociative symptoms, and personal and family negative communication about eating behavior. Personal negative communication explains 21% of changed eating behaviors. The contribution of symptoms of emotional abuse and dissociation explains the 25% variation in eating behavior. There are statistically significantly higher results in the girls' sample.
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectPsiholoģija
dc.subjectbērnības traumatiskā pieredze
dc.subjecttraumas simptomi
dc.subjectēšanas uzvedība
dc.subjectnegatīva komunikācija par ēšanas uzvedību
dc.subjectdzimumatšķirības
dc.titleBērnības traumas, traumas simptomu saistība ar ēšanas uzvedību un negatīvu komunikāciju ģimenē par ēšanas uzvedību pusaudžiem 11 - 16 gadu vecumā
dc.title.alternativeChildhood Trauma, the Association of Trauma Symptoms with Eating Behavior and Negative Communication about Eating Behavior in the Family of Adolescents Aged 11-16 Years
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/masterThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record