Trauksmes un depresijas simptomi pusaudžiem COVID–19 pandēmijas laikā

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt jūtas un darbības, kuras liecina par trauksmes pastāvēšanu un depresijas simptomus pusaudžiem mācoties attālināti un mācoties klātienē. Datu ievākšanai tika izmantota Reinolda un Ričmonda uzlabotā bērnu trauksmes skala (Vasiļenko, 2005). Depresijas simptomu noteikšanai tika piedāvāta Bērnu depresijas aptauja “Manas domas un izjūtas pēdējās divās nedēļās” (Kovacs, 1981, Miezītis un Kalnins, 1995). Šī maģistra darba ietvaros iekļauti papildjautājumi, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju. Pētījumā tika izmantots longitudinālais dizains. Pētījumā piedalījās 2020. /2021. m.g. 2. semestrī 288 respondenti, 7. un 8. klašu skolēni vecumā no 13 līdz 15 gadiem, un 2021. /2022. m.g. 1. semestrī 69 respondenti, 2. semestrī 39 respondenti attiecīgi 8. un 9. klašu skolēni no 14 līdz 16 gadiem. Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem rezultātiem konkrētā laika faktors ietekmē trauksmes skalu rezultātus. Rezultāti parāda, ka pastāv nozīmīgas atšķirības Trauksmes skalā starp 1. un 3. mērījumu un 2. un 3. mērījumu. 1. un 2. mērījumā pastāv statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp Fizioloģisko faktoru un Anhedoniju, bet 3. mērījuma ciešums samazinās. Turpmāk, rezultāti parāda, ka starp 1. un 2. mērījumu nepastāv atšķirības depresija un trauksmes rādītājos, kopējā Depresijas skalā un tās apakšskalām – Anhedonija, Garastāvoklis.

The aim of the study was to examine feelings and activities that would help identify the presence of anxiety and depression symptoms in adolescents studying remotely and onsite face-to-face. Reynolds and Richmond’s Revised Children's Manifest Anxiety Scale (Vasilenko, 2005) was used as a data collection method, while the My thoughts and feelings during the last two weeks survey was employed to identify symptoms of depression (Kovacs, 1981 and Miezītis and Kalnins, 1995). Furthermore, additional questions connected to the Covid-19 pandemic have been included in the following master’s thesis. The thesis is longitudinal in design; thus, 288 respondents of forms 7 and 8, ages 13 to 15, were involved in the second semester of the 2020/2021 academic year, while 69 and 39 respondents of forms 8 and 9, ages 14 to 16, were involved in the first and second semesters of the 2021/2022 academic year. According to the results of the study, the time-specific factor influences the results of the anxiety scales. The results also imply that there are significant differences in the anxiety scale between the 1 and 3 measurement and 2 and 3 measurement. There is a significant positive correlation between the physiological factor and anhedonia in the 1 and 2 measurements, while the connection becomes less prevalent in the third measurement. Furthermore, there is no difference between the depression and anxiety scales, the overall depression scale, and the anhedonia and moods subscales between measurements 1 and 2.