Pandēmijas stresa, tā pārvarēšanas stratēģiju un dzīvesspēka saistības vecāka gadagājuma pieaugušajiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija teorētiski un praktiski izpētīt pandēmijas stresa, tā pārvarēšanas stratēģiju un dzīvesspēka savstarpējās saistības vecāka gadagājuma pieaugušo izlasē. Pētījumā piedalījās 194 vecāka gadagājuma pieaugušie vecumā no 65-86 gadiem (M=71,28, SD=5,27) . No tiem 68 vīrieši un 126 sievietes. No visiem respondentiem 89 ir augstākā izglītība, 105 respondentiem ir vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (neviens ar pamata izglītību). No tiem nodarbināti 75 respondenti. Mājsaimniecībā dzīvo vieni (vientuļi) 96 respondenti. Kā mērījuma instrumenti tika izmantoti: Pašvērtētā stresa pieauguma mērījums; Pašvērtētu veselības problēmu biežuma mērījums; Stresa un trauksmes vīrusu epidēmiju laikā aptauja (The Stress and Anxiety to Viral Epidemics Scale, SAVE-6, Chung et al.,2021); Stresa pārvarēšanas stratēģiju īsā skala (The Brief Cope inventory, Carver, 1997), Dzīvesspēka aptauja vecākā gadagājuma pieaugušajiem (Li & Ow, 2020; RSOA). Pētījumā tika noskaidrots, jo augstāka ir dzīves jēgas un mērķu izjūta, kā arī personības spēks, jo zemāks ir izjustais stress un trauksme makro stresa apstākļos, kā arī biežāk tiek izmantota uz risinājumu vērsta stresa pārvarēšanas stratēģija. Ģimenes atbalsts, dzīves jēgas un mērķa izjūta prognozē zemāku izjustā stresa un trauksmes līmeni. Sociālais atbalsts, personības spēks, reliģiskie un garīgie uzskati prognozē uz problēmu risinājumu vērstas stratēģijas pielietošanu.

The aim of the study was to theoretically and practically investigate the relationship between pandemic stress, coping strategies and resilience in a sample of older adults. The study involved 194 older adults aged 65-86 years. Of these, 68 are men and 126 are women. Of all respondents, 89 have higher education, 105 respondents have secondary or vocational education (none with primary education). Of these, 75 respondents are employed, 96 respondents live in the household alone. The following instruments were used: Measurement of self-assessed increase in stress; Measurement of the frequency of self-assessed health problems; The Stress and Anxiety to Viral Epidemics Scale (Chung et al., 2021; SAVE-6); The Brief Cope inventory (Carver, 1997; Brief COPE), Resilience scale for older adults (Li & Ow, 2020; RSOA). The study found the higher the sense of meaning and purpose of life and the strength of the personality, the lower will be the perceived stress and anxiety in the conditions of macro stress, and more frequent use of a problem-oriented stress coping strategy. Family support, a sense of purpose and a sense of purpose predict lower levels of stress and anxiety. Social support, personal strength, religious and spiritual beliefs predict the use of a problem-coping strategy.