Soda noteikšanas vispārējie principi

Abstract

Šī pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot, kā tiesas, piespriežot sodu, ievēro soda noteikšanas vispārīgos principus. Bet, lai iepazītos ar soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, jānoskaidro to vēsturiskā attīstība, kā arī jāalūko kādi soda noteikšanas principi ietverti ārvalstu regulējumā. Autores prāt, tiesas nesniedz pietiekami motivētu soda noteikšanas vispārējo principu izvērtējumu, lielākoties tos tikai uzskaitot. Lai sasniegtu Krimināllikuma 35.pantā otrajā daļā noteikto soda mērķi, tiesai ir jāsniedz pilnvērtīgs un nepārprotams soda noteikšanas procesa atspoguļojums, ar motivētu soda veida un mēra izvēles skaidrojumu. Kā arī likumdevējs Krimināllikuma V nodaļā nav paredzējis soda veida un mēra noteikšanas nosacījumus, ja konstatēti atbildību mīkstinoši un/ vai pastiprinoši apstākļi, proti, nosakot soda izvēles atskaites punktu. Krimināllikuma attiecīgās nodaļas 47.pantā būtu iekļaujams, atsevišķi nodalāms atbildību mīkstinošs apstāklis – izlīgums ar cietušo, paredzot speciālus nosacījumus soda noteikšanā, tādejādi veicinot kriminālprocesa veikšanas mērķa ātrāku un ekonomiskāku sasniegšanu. Darba ietvaros tiek noskaidrots, kas ir soda jēdziens, kam sods paredzēts un kā vēsturiski attīstījušies tā noteikšanas principi. Tāpat tiks aplūkota soda veida un mēra noteikšana un ārvalstu redzējums soda noteikšanā.

The purpose of this research work is to clarify how the courts comply with the general principles of the imposition of a penalty when imposing a sentence. But in order to familiarise themselves with the general principles of imposing a penalty, it is necessary to clarify their historical developments, as well as to clarify the principles of imposing a penalty contained in foreign regulation. In the author's view, the courts do not provide a sufficiently motivated assessment of the general principles of imposing a penalty, mostly by listing them. In order to achieve the purpose of the sentence laid down in the second paragraph of Article 35 of the Criminal Law, the court must provide a full and unambiguous representation of the process of determining the penalty, with a reasoned explanation of the nature of the sentence and the choice of the measure. Nor does the legislator foresee in Chapter V of the Criminal Law the conditions for determining the type of punishment and the determination of the measure, where attenuating and/or aggravating circumstances have been identified, namely by setting a reference point for the choice of punishment. Article 47 of the relevant chapter of the Criminal Law should include, separately, a mitigating circumstance of liability – a reconciliation with the victim, setting out special conditions for the determination of the sentence, thereby achieving a faster and more economical achievement of the purpose of carrying out criminal proceedings. As part of the work, it is clear what is the concept of punishment for which the penalty is intended and how the principles of setting it have historically developed. It will also look at the definition of the type and measure of the penalty and the foreign vision of imposing the penalty.