Valsts pozitīvie pienākumi sociālo mediju īstenotu vārda brīvības ierobežojumu gadījumā

Abstract

Katrai personai piemīt tiesības uz vārda brīvību. Taču, ja persona šīs tiesības realizē sociālajos medijos, tie, kā privāto tiesību subjekti, var liegt personai piekļuvi savām platformām. Šādā gadījumā rodas jautājums, vai un kā valstij ir jāreaģē uz šādu sociālo mediju rīcību, kā arī – vai valsts atbildība būtu skatāma valsts negatīvā vai pozitīvā pienākuma gaismā. Maģistra darbā “Valsts pozitīvie pienākumi sociālo mediju īstenotu vārda brīvības ierobežojumu gadījumā” ir sniegts sociālo mediju pienākumu cilvēktiesību jomā raksturojums. Tāpat ir analizēta dažādu starptautisko cilvēktiesību institūciju prakse attiecībā uz valsts pozitīvajiem pienākumiem tieši vārda brīvības kontekstā. Bez tam darbā ir iezīmēts iespējamais virziens, kurā prakse šajā jautājumā tieši attiecībā uz sociālo mediju īstenotiem vārda brīvības ierobežojumiem varētu attīstīties turpmāk.

Every individual enjoys freedom of expression. However, when individuals exercise their freedom of expression on social media, social media platforms, as private entities, can limit individual’s access to such platforms. In these circumstances the following question arises: whether and how states must act in answer to such acts of social media platforms, as well as whether states’ responsibility must be assessed in light of negative or positive obligations. Master’s thesis “State’s positive obligations in event of social media platforms restricting individual’s freedom of expression” provides an insight into social media platform’s own human rights obligations. The author also analyzes the different positive obligations in the realm of freedom of expression, that are recognized by international human rights institutions. Finally, the author outlines the possible direction of the future case law as regards the state’s obligations in the event of social media platforms restricting individual’s freedom of expression.